Latvijā parādīsies līdz šim atsevišķi neregulēts kreditēšanas produkts – kapitāla atbrīvošanas kredīts. Tas ļaus noteiktos apstākļos aizņemties pret sev piederošu nekustamo īpašumu arī cilvēkam, kura pašreizējie ienākumi neatbilst ierastajam kreditēšanas modelim. Taču ir kāds ļoti būtisks ierobežojums – ieķīlāt nedrīkstēs īpašumu, kas ir aizņēmēja mājoklis.
Saeima 2026. gada 20. augustā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas Latvijas kreditēšanas regulējumā ievieš kapitāla atbrīvošanas kredītu.
Saeimas oficiālā informācija apstiprina vairākus jaunā produkta pamatnosacījumus: nodrošinājumam varēs izmantot nekustamo īpašumu, kas nav personas mājoklis, kredīts nevarēs pārsniegt 70% no īpašuma tirgus vērtības, to varēs saņemt no 21 gada vecuma, bet maksimālais atmaksas termiņš būs 30 gadi.
Priekšlikumu Fintech Latvia asociācijas vārdā sagatavojusi un juridiski virzījusi zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” komanda. Taču ko jaunais kredīts praktiski nozīmēs cilvēkam un ar ko tas atšķirsies no ierastā kredīta pret nekustamā īpašuma ķīlu?
Kas īsti ir kapitāla atbrīvošanas kredīts?
Ideju visvieglāk saprast ar piemēru. Cilvēkam pieder māja, kurā viņš dzīvo, un vēl viens dzīvoklis 100 000 eiro vērtībā. Dzīvoklis var būt mantots, izīrēts vai vienkārši otrs īpašums.
Tradicionālajā kreditēšanā nepietiek tikai ar faktu, ka cilvēkam pieder vērtīgs īpašums. Kredīta devējam jāvērtē arī personas spēja aizdevumu atmaksāt. Jaunais regulējums paredz īpašu modeli, kas noteiktos apstākļos ļauj izmantot nekustamajā īpašumā uzkrāto kapitālu.
Ja īpašuma tirgus vērtība būtu 100 000 eiro, likumā noteiktā 70% robeža nozīmētu, ka kapitāla atbrīvošanas kredīts nevarētu pārsniegt 70 000 eiro.
Tas gan nenozīmē, ka aizņēmējam automātiski pienāktos visi 70 000 eiro. Tā ir maksimālā likumā atļautā attiecība pret īpašuma vērtību, nevis garantēta kredīta summa. Saeimas oficiālajā skaidrojumā noteikta tieši šāda 70% robeža.
Savu mājokli ieķīlāt nevarēs
Šis ir viens no svarīgākajiem jaunā regulējuma drošības mehānismiem. Kapitāla atbrīvošanas kredīta nodrošinājumam nedrīkstēs izmantot nekustamo īpašumu, kas ir patērētāja mājoklis. Saeima kā vienkāršu piemēru min otru, neizmantotu dzīvokli. Tādējādi jaunais produkts nav jāuztver kā iespēja cilvēkam ar nepietiekamiem ienākumiem ieķīlāt vienīgo dzīvesvietu, lai iegūtu naudu ikdienas patēriņam. Tieši pretēji – mājokļa izslēgšana no pieļaujamā nodrošinājuma ir viens no būtiskākajiem jaunā modeļa ierobežojumiem.
Ja īpašuma nepietiks parāda segšanai?
Te parādās otra būtiska atšķirība. Fintech Latvia un “Sorainen” iesniegtajā regulējuma skaidrojumā norādīts, ka kapitāla atbrīvošanas kredīts veidots kā kredīts ar ierobežotu atbildību. Tas nozīmē: patērētāja atbildība ir ierobežota ar ieķīlāto nekustamo īpašumu.
Piemēram, ja kredīta saistību izpildes problēmu rezultātā īpašums tiek pārdots, bet iegūtā summa nav pietiekama visa atlikušā parāda segšanai, atbilstoši jaunā regulējuma skaidrojumam nesegtā summa no patērētāja netiek piedzīta. Šo jaunā 8.⁷ panta nosacījumu savā publiskajā skaidrojumā izceļ regulējuma iniciatori.
Tas ir ļoti nozīmīgs aizsardzības mehānisms, taču nedrīkst radīt nepareizu priekšstatu par paša īpašuma drošību. Ja aizņēmējs saistības nepilda, ieķīlāto īpašumu joprojām var zaudēt. Ierobežota atbildība nenozīmē kredītu bez riska. Tā ierobežo to, cik tālu pēc nodrošinājuma realizācijas var sniegties aizņēmēja atbildība.
Kredītu nevarēs izmantot jebkam
Vēl viena neparasta jaunā regulējuma sastāvdaļa ir naudas izmantošanas mērķis. Fintech Latvia un “Sorainen” skaidrojumā norādīts, ka tam jābūt saistītam ar patērētāja labklājības līmeņa uzlabošanu vai tā nodrošināšanu, izslēdzot bezatbildīgas patēriņa formas.
Kā potenciāli izmantošanas piemēri minēta profesionālās kvalifikācijas iegūšana, izglītības vai veselības aprūpes izdevumi un dārgu parādsaistību refinansēšana.
Tātad jaunais regulējums nav iecerēts kā mehānisms, ar kuru pret nekustamo īpašumu vienkārši finansēt jebkuru patēriņa vēlmi.
Neregulāri ienākumi vairs ne vienmēr būs šķērslis
Iespējams, būtiskākā jaunā modeļa ideja ir saistīta tieši ar ienākumu vērtēšanu. Fintech Latvia un “Sorainen” skaidro, ka kredīta devējs varēs ņemt vērā ticamus un dokumentāri pamatotus nākotnes ienākumus, tostarp ienākumus, kurus rada pats ieķīlātais nekustamais īpašums.
Tas var būt nozīmīgi cilvēkiem, kuriem pieder vērtīgs aktīvs, bet kuru pašreizējā ienākumu struktūra neatbilst tradicionālai situācijai ar stabilu ikmēneša darba algu.
Tomēr arī šeit svarīga nianse: jaunais regulējums nenozīmē principu “ir īpašums – kredīts pienākas”. Tas rada citu tiesisko ietvaru maksātspējas izvērtēšanai, nevis atceļ kreditēšanas risku izvērtēšanu.
Kāpēc Latvijai šāds kredīts vispār nepieciešams?
Regulējuma iniciatori problēmu saista ar salīdzinoši zemo kreditēšanas līmeni Latvijā. Preses relīzē norādīts, ka 2024. gada otrajā ceturksnī iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP Latvijā bijusi 27,5%, kamēr eirozonā vidēji – 76,9%.
Latvijas Bankas finanšu stabilitātes datos redzama tā pati pamatproblēma – izmantojot šauro kredītu definīciju, kredītu attiecība pret IKP 2024. gada trešajā ceturksnī bija 28%, bet gada ceturtajā ceturksnī – 27,9%. Latvijas Banka arī raksturo kreditēšanas aktivizēšanos kā notiekošu no zema sākuma līmeņa.
Tātad preses relīzes plašākais secinājums par zemu kreditēšanas līmeni Latvijā saskan ar Latvijas Bankas datiem, lai gan konkrēto Latvijas un eirozonas 27,5% pret 76,9% salīdzinājumu publiski atrodam regulējuma iniciatoru materiālā.
“Sorainen”: cilvēkam nebūs jāpārdod īpašums
“Sorainen” partnere un Latvijas biroja Finanšu un apdrošināšanas prakses grupas vadītāja Ramona Miglāne Tezinas.lv iesūtītajā informācijā jauno regulējumu raksturo kā iespēju cilvēkiem piekļūt nekustamajā īpašumā uzkrātajai vērtībai, īpašumu nepārdodot. Viņa vienlaikus uzsver tieši aizņēmēja ierobežoto atbildību un aizliegumu kā nodrošinājumu izmantot patērētāja mājokli.
Savukārt Fintech Latvia asociācijas vadītāja Tīna Lūse norāda, ka asociācijas mērķis bijis vienlaikus paplašināt finansējuma pieejamību un saglabāt patērētāju aizsardzību. Šie ir regulējuma izstrādē iesaistīto organizāciju vērtējumi, nevis neatkarīgs secinājums par to, kā produkts darbosies praksē.
21 gads, 70% un ne ilgāk par 30 gadiem
No Saeimas pašlaik publicētās informācijas iespējams izdalīt trīs ļoti konkrētus skaitļus. Kapitāla atbrīvošanas kredītu varēs saņemt no 21 gada vecuma, aizdevums nedrīkstēs pārsniegt 70% no ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības, bet maksimālais kredīta atmaksas termiņš būs 30 gadi.
Tas vienlaikus parāda, ka runa nav vienkārši par jau pazīstama kredīta pārdēvēšanu. Jaunajam produktam likumdevējs izveidojis īpašu nosacījumu kopumu.
Svarīgi – tas nav “bezriska kredīts”
Jaunā produkta aizsardzības mehānismi var izklausīties ļoti pievilcīgi, tāpēc īpaši svarīgi saprast arī otru pusi. Kredīts joprojām ir finanšu saistības, un nodrošinājums joprojām ir reāls nekustamais īpašums.
Ja saistības netiek pildītas, pastāv risks šo īpašumu zaudēt. Savukārt 70% no īpašuma tirgus vērtības ir maksimālā aizdevuma robeža, nevis norāde, ka šādu summu būtu finansiāli saprātīgi aizņemties katram īpašniekam.
Pirms šāda kredīta izmantošanas būtu jāvērtē vismaz aizņēmuma kopējās izmaksas, procentu likme, atmaksas grafiks, īpašuma novērtējuma izmaksas un citi ar hipotēkas nodibināšanu saistītie izdevumi, kā arī scenārijs, kas notiktu, ja prognozētie nākotnes ienākumi nepiepildītos.
Tāpēc jaunā produkta patiesā vērtība būs vērtējama ne tikai pēc likumā ierakstītajiem drošības mehānismiem, bet arī pēc tā, kādus piedāvājumus kredīta devēji reāli izveidos un cik šāds finansējums patērētājam maksās.
Latvijā mainās arī citi kredītu noteikumi
Kapitāla atbrīvošanas kredīts ir tikai viena daļa no daudz plašākiem 20. augustā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem. Tie paredz arī iespēju patērētājam kredītinformācijas birojā norādīt, ka viņš nevēlas saņemt kredītu, un kredīta devējam šāds lēmums būs jāņem vērā.
Noteiktos gadījumos būs stingrāk jāvērtē maksātspēja arī “pērc tagad, maksā vēlāk” un nomaksas piedāvājumiem. Ja kredīta piedāvājuma sagatavošanā izmantota automatizēta datu apstrāde vai mākslīgais intelekts, patērētājs par to būs jāinformē, bet automatizēta kredīta lēmuma gadījumā būs iespējams pieprasīt cilvēka iesaisti un saprotamu skaidrojumu par pieņemto lēmumu.
Tas jaunā kapitāla atbrīvošanas kredīta ieviešanu ievieto daudz plašākā kontekstā – Latvijas patērētāju kreditēšanas noteikumi tiek būtiski pārveidoti. Kapitāla atbrīvošanas kredīts var pavērt finansējuma iespēju cilvēkiem, kuriem pieder otrs nekustamais īpašums, bet tradicionālajā kreditēšanas modelī finansējums nav viegli pieejams.
Taču atbilde uz svarīgāko jautājumu – vai jaunais kredīts cilvēkam būs arī izdevīgs – būs iespējama tikai tad, kad tirgū parādīsies pirmie reālie piedāvājumi ar procentu likmēm, komisijām un pārējiem līguma nosacījumiem.
Informācijas avoti: Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Banka, Fintech Latvia asociācijas un “Sorainen” Tezinas.lv iesūtītā informācija par regulējuma izstrādi.
