Sunim krīt spalva un šķiet, ka ar vienu izsūkšanu mājās vairs nepietiek? Īpaši pavasarī un rudenī tas var būt pilnīgi normāls process, taču pastiprināta spalvas izkrišana ne vienmēr nozīmē tikai sezonālu apmatojuma maiņu. Pliki laukumi, nieze, apsārtusi āda vai pēkšņas izmaiņas kažokā jau ir signāli, kurus nevajadzētu norakstīt uz “parasto spalvu mešanu”.
Suņa apmatojums nav nemainīgs. Vecie un bojātie mati regulāri izkrīt, to vietā aug jauni, un šī cikla intensitāti ietekmē šķirne, apmatojuma tips, gadalaiks un arī vide, kurā suns dzīvo.
Tāpēc dažiem suņiem uz dīvāna paliks tikai dažas spalvas, kamēr zelta retrīvera, labradora vai cita suņa ar izteiktu pavilnu saimniekam noteiktos gada periodos var šķist, ka no izkritušās spalvas iespējams izveidot vēl vienu suni.
American Kennel Club (AKC) skaidro, ka īpaši izteikta spalvas maiņa daudziem suņiem novērojama pavasarī un rudenī, savukārt suņi, kuri lielāko dzīves daļu pavada telpās, var spalvu zaudēt nelielā daudzumā visu gadu.
Kāpēc sunim krīt spalva tieši rudenī?
Sezonālā spalvas maiņa ir saistīta ar dabisko apmatojuma augšanas ciklu. Pavasarī suns atbrīvojas no daļas biezākā ziemas apmatojuma, bet rudenī notiek pretējs process – vieglākais vasaras kažoks tiek nomainīts, veidojoties piemērotākam apmatojumam aukstajam periodam.
Procesu ietekmē ne tikai gaisa temperatūra, bet arī dienasgaismas ilguma izmaiņas. Īpaši pamanāma spalvas maiņa ir suņiem ar divkāršu apmatojumu. Šādiem suņiem ir ārējais apmatojuma slānis un blīva pavilna. Tieši pavilna sezonālās maiņas laikā var izkrist ļoti intensīvi. Pie šāda tipa suņiem pieder, piemēram, labradori, zelta retrīveri, kolliji, pomerāņi un daudzas ziemeļu šķirnes.
Cik ilgi sunim var krist spalva?
Precīzu dienu skaitu noteikt nevar. AKC norāda, ka izteikta sezonālā spalvas maiņa var ilgt no dažām nedēļām līdz pat pāris mēnešiem, un tās ilgums atkarīgs no šķirnes, apmatojuma un vides apstākļiem.
Tāpēc tas, ka suns vairākas nedēļas atstāj ievērojami vairāk spalvu nekā ierasts, pats par sevi vēl nenozīmē saslimšanu. Svarīgāk ir skatīties uz to, kas notiek ar kažoku un ādu kopumā.
Ja suns intensīvi met spalvu, bet kažoks saglabājas vienmērīgs, neveidojas kaili plankumi un dzīvniekam nav niezes vai ādas iekaisuma, Merck Veterinary Manual norāda, ka tas, visticamāk, ir normāls apmatojuma atjaunošanās process.
Kad spalvas izkrišana vairs nav normāla?
Te sākas svarīgākā atšķirība. Spalvas mešana un alopēcija jeb patoloģiska apmatojuma izkrišana nav viens un tas pats.
Veterinārajā literatūrā alopēcija tiek raksturota kā daļējs vai pilnīgs apmatojuma zudums vietās, kur tam normāli būtu jāaug. Tai var būt ļoti dažādi cēloņi. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja spalvas izkrišanai pievienojas:
- pliki vai izteikti izretināti laukumi;
- ļoti spēcīga nieze;
- bieža kasīšanās, laizīšana vai kažoka graušana;
- apsārtusi vai iekaisusi āda;
- zvīņošanās vai blaugznas;
- kreveles vai brūces;
- nepatīkams ādas aromāts;
- simetriska spalvas izkrišana abās ķermeņa pusēs;
- pēkšņas, iepriekš sunim neraksturīgas apmatojuma izmaiņas.
Šādos gadījumos vienkārša ķemmēšana problēmu neatrisinās – nepieciešams noskaidrot cēloni.
Blusas, ērces un infekcijas var slēpties aiz “spalvu mešanas”
Viens no iespējamiem pastiprinātas spalvas zaudēšanas cēloņiem ir parazīti. Blusas, utis un dažādas ērces var izraisīt ādas kairinājumu un niezi. Suns sāk pastiprināti kasīties vai laizīt noteiktas vietas, tādēļ spalva var nevis dabiski izkrist no folikula, bet tikt nolauzta vai izrauta.
Merck Veterinary Manual norāda, ka veterinārārsts šādās situācijās var pārbaudīt dzīvnieku uz blusām, ērcēm un utīm, veikt ādas nokasījumus un nepieciešamības gadījumā pārbaudīt arī baktēriju, rauga vai sēnīšu infekcijas. Tāpēc pliks plankums ne vienmēr nozīmē “sunim vienkārši mainās spalva”.
Iemesls var būt arī alerģija
Alerģiskas ādas slimības var izraisīt niezi, un tieši intensīvā kasīšanās un laizīšana pēc tam noved pie apmatojuma zuduma. VCA Animal Hospitals norāda, ka alerģijas, ārējie parazīti, baktēriju un sēnīšu infekcijas ir starp iespējamiem ādas un apmatojuma problēmu cēloņiem.
Svarīgi gan pašam nemēģināt noteikt, ka sunim ir tieši pārtikas alerģija tikai tāpēc, ka tas kasās vai zaudē spalvu. Līdzīgus simptomus var radīt ļoti dažādas problēmas, tāpēc diagnoze jānosaka veterinārārstam.
Arī hormoni var mainīt suņa kažoku
Ja spalva izkrīt neparastā veidā, bet suns īpaši nekasās, iespējams cits problēmas avots. Viena no slimībām, ar kuru var būt saistīta pastiprināta spalvas izkrišana, ir hipotireoze jeb pazemināta vairogdziedzera darbība.
Merck Veterinary Manual norāda, ka suņiem ar hipotireozi iespējama sausa āda, pastiprināta spalvas izkrišana un lēnāka apmatojuma ataugšana. Var veidoties arī simetrisks apmatojuma izretinājums uz ķermeņa un astes. Apmatojuma izmaiņas iespējamas arī citu hormonālu traucējumu, tostarp Kušinga slimības, gadījumā.
Tas nenozīmē, ka katram sunim, kurš rudenī met daudz spalvas, būtu jāmeklē hormonāla slimība. Šie ir iespējamie cēloņi situācijās, kad spalvas zudums vairs neatgādina normālu sezonālo procesu.
Vai pie vainas var būt barība?
Arī uzturs ietekmē ādas un apmatojuma stāvokli. VCA skaidro, ka nesabalansēts vai konkrētajam sunim neatbilstošs uzturs var būt saistīts ar sausu, nespodru kažoku un pastiprinātu spalvas izkrišanu.
Taču te nevajadzētu krist otrā galējībā un uzreiz iegādāties virkni “spalvai paredzētu” uztura bagātinātāju. Ja suns saņem pilnvērtīgu un sabalansētu barību, papildu vielu nepieciešamību visdrošāk izvērtēt kopā ar veterinārārstu, īpaši tad, ja kažoka kvalitāte pēkšņi mainījusies.
Stress arī var atstāt spalvas uz grīdas
Ne visas problēmas sākas ādā. VCA norāda, ka ilgstošs stress vai saslimšana var ietekmēt kažoka kvalitāti, un daži suņi stresa apstākļos var arī pastiprināti mest spalvu. Suņa uzvedība var pastiprināt problēmu vēl vairāk – ja dzīvnieks trauksmes dēļ atkārtoti laiza vai košļā vienu ķermeņa vietu, apmatojums tajā var izretināties.
Tāpēc veterinārārstam ir nozīmīga ne tikai pati āda, bet arī informācija par to, kad problēma sākās un kas tajā laikā mainījās suņa dzīvē.
Pareiza ķemmēšana var būtiski palīdzēt
Ja runa ir par normālu sezonālu spalvas maiņu, efektīvākais risinājums nav mēģināt to “apturēt”. Vecajai spalvai ir jāizkrīt. Saimnieka uzdevums ir palīdzēt to savlaicīgi izķemmēt.
Īsspalvainam sunim var noderēt kopšanas cimds vai piemērota saru suka. Savukārt garspalvainiem un suņiem ar pavilnu nepieciešams instruments, kas spēj sasniegt arī apakšējo apmatojuma slāni. AKC šādiem kažokiem iesaka, piemēram, slicker tipa suku, bet intensīvākas sezonālās spalvas maiņas laikā var izmantot pavilnas ķemmi vai citu konkrētajam kažokam paredzētu spalvas izķemmēšanas rīku.
Svarīgākais princips – vairāk spēka nenozīmē labāku rezultātu. Asmeņveida instrumenti jālieto uzmanīgi un bez spēcīgas spiešanas, jo pārmērīga berze var traumēt ādu un apmatojumu.
Divkāršu kažoku nevajadzētu vienkārši noskūt
Kad spalvas ir visur, var šķist vilinoši problēmu atrisināt ar ļoti īsu griezumu. Taču suņiem ar divkāršu apmatojumu tas parasti nav labs risinājums. Ārējais apmatojuma slānis aizsargā ādu, savukārt pavilna piedalās temperatūras regulēšanā. AKC norāda, ka divkārša kažoka noskūšana neaptur spalvas mešanu un var bojāt ārējo apmatojumu, kā arī palielināt ādas problēmu un saules apdegumu risku.
Izņēmumi var būt medicīniska nepieciešamība vai ļoti smagi savēlies kažoks – tad piemērotāko rīcību labāk apspriest ar veterinārārstu vai kvalificētu suņu frizieri.
Sunim krīt spalva – trīs jautājumi, ko sev uzdot
Visvienkāršāk situāciju sākotnēji novērtēt pēc trim pazīmēm. Vai kažoks joprojām ir vienmērīgs? Ja neveidojas kaili laukumi, sezonāla spalvas maiņa ir daudz ticamāka. Vai suns kasās vai laiza sevi vairāk nekā parasti? Izteikta nieze liek domāt, ka jāmeklē cits iemesls. Vai mainījusies āda? Apsārtums, kreveles, blaugznas, sabiezējumi vai izdalījumi nav tipiska veselīgas sezonālās spalvas maiņas pazīme.
Ja atbilde uz pēdējiem diviem jautājumiem ir “jā”, drošākais risinājums nav vēl viena suka vai jauns šampūns, bet veterinārārsta konsultācija. Jo, lai gan situācija, kad sunim krīt spalva, visbiežāk ir pavisam dabiska, pats svarīgākais ir pamanīt robežu, kur parasta kažoka maiņa pārvēršas simptomā.
Informācijas avoti: American Kennel Club, Merck Veterinary Manual, VCA Animal Hospitals, kā arī Tezinas.lv iesūtītie ārvalstu materiāli par suņu sezonālo spalvas maiņu un apmatojuma kopšanu.
www.tezinas.lv – mājdzīvnieki
