Kucēna ienākšana mājās parasti nozīmē prieku, rotaļas un jaunu ikdienas ritmu. Tomēr līdz ar mīļo, pūkaino draugu bieži parādās arī kāda mazāk patīkama uzvedība – košana. Daudzi saimnieki sākumā apjūk, jo šķiet, ka kucēns pēkšņi kļūst pārāk ass, pārāk aktīvs vai pat nepaklausīgs. Patiesībā košana ir pilnīgi dabiska kucēna attīstības daļa, un tā parādās gan rotaļās, gan brīžos, kad viņš mēģina saprast apkārtējo pasauli.
Tieši tāpēc ir svarīgi saprast, kāpēc kucēns kož un kā pareizi reaģēt, lai šī uzvedība pakāpeniski mazinātos un nepārvērstos par ikdienas problēmu.
Košana ir normāla
Lai saprastu, kā rīkoties, vispirms jāpieņem pati būtiskākā lieta – kucēni pasauli iepazīst ar muti. Tāpat kā mazi bērni visu grib aptaustīt, kucēni visu grib sakost, pagaršot un pārbaudīt. Tāpēc košana spēlējoties ir pilnīgi normāla. Tā nenozīmē dominanci, agresiju vai nepaklausību, tā ir komunikācija, rotaļa un izziņa.
Košana parasti parādās trīs situācijās. Dažkārt kucēns vēlas uzmanību un izmanto ātrāko veidu, kā to dabūt – iekož, un saimnieks reaģē. Citreiz viņš ir noguris, un nogurums suņiem bieži izpaužas nevis ar mierīgu snaudu, bet ar hiperaktivitāti un košanu. Un, protams, zobu maiņas laikā smaganas niez, un kucēns meklē visu, ko varētu sakost, lai mazinātu diskomfortu.
Ko nedrīkst darīt, kad kucēns kož?
Pirms ķerties pie risinājumiem, ir svarīgi saprast, ko nevajadzētu darīt. Skaļi kliedzieni, strauji žesti, “nē!”, “fu!”, “nedrīkst!” vai piesitieni rada tikai vienu efektu – kucēns sāk baidīties. Bailes nepalīdz viņam saprast, ko tu vēlies, un neveido veselīgu attiecību pamatu.
Turklāt sodīšana bieži vien pastiprina problēmu. Ja kucēns kož, lai pievērstu uzmanību, un tu reaģē skaļi, viņš redz, ka metode strādā. Pat ja viņš uz mirkli apstājas, viņš nav sapratis, ko darīt citādi. Viņš joprojām ir uzbudināts, noguris vai meklē kontaktu, un pēc brīža viss atkārtojas.
Kā pareizi reaģēt, kad kucēns kož?
Kad ir skaidrs, ka košana pati par sevi nav problēma, bet gan dabiska kucēna uzvedība, nākamais solis ir saprast, kā pareizi reaģēt brīdī, kad tas notiek. Tieši šeit daudzi saimnieki kļūdās, jo instinktīvi mēģina apturēt košanu ar aizrādījumiem vai strauju reakciju. Tomēr kucēns neuztver šos signālus tā, kā mēs to sagaidām, un bieži vien situācija tikai saasinās.
Tāpēc ir svarīgi izmantot metodes, kas nevis soda kucēnu, bet palīdz viņam saprast, ko darīt pareizi.
Metode Nr. 1: Pārslēdz uz mantu
Kad kucēns nāk kost, piedāvā viņam rotaļlietu. Nevis vienkārši iedod, bet padari to interesantu – pakustini pa grīdu, velc, met, radot kustību, kas piesaista uzmanību. Ja kucēns pārslēdzas uz mantu, sāc spēlēties. Ar laiku viņš sapratīs, ka rokas nav domātas košanai, bet rotaļlietas ir.
Tomēr šeit slēpjas svarīga nianse. Ja tu piedāvā mantu tieši pēc kodiena, kucēns var izveidot loģiku: “Es iekožu un sākas jautra spēle.” Tādā veidā košana kļūst par pogu, kas ieslēdz izklaidi. Tāpēc rotaļlietu piedāvā pirms kucēns ir iekodis, vai arī pēc kodiena vispirms uz dažām sekundēm pārtrauc kontaktu, un tikai tad piedāvā alternatīvu.
Metode Nr. 2: Pārviziet košanu uz mieru, uzmanību un komandu izpildi
Šī metode balstās uz to, ka kucēns iemācās fokusēties uz tevi, nevis uz košanu. Tā ir īpaši noderīga brīžos, kad kucēns ir uzbudināts, meklē kontaktu vai vienkārši nezina, ko darīt ar savu enerģiju. Tās mērķis ir parādīt kucēnam, ka mierīga uzvedība un uzmanības noturēšana ir daudz vērtīgāka par košanu.
Lai to izdarītu, paņem rokās kucēnam patīkamu, vērtīgu ēdienu – kaut ko aromātisku un viegli iedodamu. Pieliec to kucēnam pie deguna, lai viņš to sajustu. Tiklīdz kucēns atlaiž tavu roku, drēbes vai jebkuru citu priekšmetu, kurā viņš mēģināja kost, nekavējoties apstiprini viņa izvēli ar mierīgu, pozitīvu signālu, piemēram: “Jā, super!” un iedod mazu gabaliņu ēdiena.
Kad kucēns ir sapratis, ka atlaišana ir pareizā izvēle, turpini noturēt viņa uzmanību. To var izdarīt, apbalvojot mierīgu uzvedību vai lūdzot izpildīt vienkāršas komandas, piemēram, “sēdi”, “guli” vai mierīgu stāju uz paaugstinājuma. Par katru veiksmīgu darbību dod nelielu ēdiena gabaliņu, lai kucēns saprastu, ka tieši šāda uzvedība ir vēlama.
Kad uzmanības novēršana nestrādā
Princips “noņem roku un uz 10–15 sekundēm pārtrauc kontaktu” ir efektīvs tikai tad, ja kucēns kož, lai pievērstu uzmanību. Taču, ja viņam niez smaganas, ja viņš ir pārlieku uzbudināts vai ja viņam patīk pati košanas sajūta, rokas aizvākšana viņu neapturēs. Viņš vienkārši pārslēgsies uz bikšu staru, dīvāna stūri vai čību. Tāpēc ir svarīgi saprast, kāds ir košanas iemesls, un pielāgot metodi tam.
Vissvarīgākais – problēma jārisina preventīvi
Košana nav tikai uzvedība, ko jāaptur brīdī, kad tā notiek. Tā ir sekas tam, kā kucēns jūtas ikdienā. Ja viņš ir noguris, neizgulējies, pārāk uzbudināts, nav pietiekami pastaigājies vai nav saņēmis strukturētu uzmanību, košana būs biežāka un intensīvāka.
Tāpēc svarīgi sakārtot kucēna dienas ritmu. Kvalitatīvas pastaigas ir pamats – nevis skrējiens pa kvartālu, bet mierīga, izzinoša pastaiga, kur kucēns var ostīt, pētīt un nomierināt nervu sistēmu. Režīms ir tikpat svarīgs, celšanās, ēšana, pastaigas un gulēšana aptuveni vienā laikā palīdz kucēnam justies droši un paredzami.
Kad kucēns pamostas, viņam dabiski sākas aktīvais periods. Piedāvā spēlēties, komunicēt, un pēc tam pārslēdz uz mierīgu aktivitāti, piemēram, Kong manta ar biezpienu vai pastēti.
Nav burvju tabletes, bet ir process
Nav vienas komandas, vienas metodes vai viena trika, kas uzreiz apturēs košanu. Tas ir process, kas prasa laiku, pacietību un konsekvenci. Bet tas ir arī process, kas atmaksājas. Kad kucēns iemācās komunicēt mierīgi, kad viņš guļ pēc labas pastaigas un rotaļām, kad mājās valda miers – tu saproti, ka viss ieguldītais darbs ir bijis tā vērts.
Un atceries, ka košana bieži vien ir simptoms, nevis pati problēma. Ja kucēns vēl nav vakcinēts un nevar doties ārā, viņš uzkrāj enerģiju, kas izpaužas košanā. Ja viņam trūkst miega, režīma vai drošības sajūtas, tas parādās tieši šādā veidā. Tāpēc vienmēr skaties uz kucēnu kopumā – ne tikai uz viņa zobiem.
www.tezinas.lv – Mājdzīvnieki
