Pagājis vairāk nekā gads, kopš Latvijā alkoholu veikalos vairs nevar nopirkt pēc plkst. 20.00, bet svētdienās – jau pēc 18.00. Toreiz netrūka prognožu, ka cilvēki vienkārši iemācīsies pudeli nopirkt agrāk. Taču pirmie pilnāki dati rāda ko interesantāku – alkohola aprite Latvijā tiešām samazinās. Vai tas nozīmē, ka jaunais tirdzniecības laiks ir nostrādājis?
2025. gada 1. augustā Latvijā būtiski mainījās alkohola mazumtirdzniecības noteikumi. Iepriekš alkoholiskos dzērienus veikalos varēja iegādāties no plkst. 8.00 līdz 22.00. Tagad no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu promnešanai drīkst pārdot tikai no plkst. 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no plkst. 10.00 līdz 18.00. Tas nozīmē, ka pirmdienās–sestdienās legālais pārdošanas laiks saruka no 14 līdz 10 stundām, bet svētdienās – pat līdz astoņām stundām.
Izņēmums ir vietās, kur alkohols tiek pārdots izlejamā veidā patērēšanai uz vietas, kā arī beznodokļu veikaliem. Turklāt ierobežojumu nevar vienkārši apiet, pasūtot pudeli internetā. Distances tirdzniecībā iegādātu alkoholu drīkst piegādāt ne agrāk kā sešas stundas pēc pasūtījuma, un arī piegādei jāiekļaujas atļautajā laikā. To tieši nosaka Alkoholisko dzērienu aprites likums.
Kas notika pēc 1. augusta?
Ja skatāmies tikai uz alkohola aprites datiem, virziens ir uz leju. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2025. gadā patēriņam Latvijā nodotā absolūtā alkohola apjoms bija par 4,5% mazāks nekā 2024. Gadā. Salīdzinot ar 2022. gadu, kritums sasniedzis jau 10,3%. Arī dzērienu fiziskajos apjomos redzama līdzīga aina.
2025. gadā Latvijā patēriņam tika nodoti aptuveni 6,09 miljoni dekalitru alkoholisko dzērienu, kas bija par 5,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Alus apjoms sasniedza aptuveni 11,76 miljonus dekalitru – par 6,2% mazāk. Tātad apgalvot, ka pēc ierobežojumu ieviešanas “nekas nav mainījies”, arī nebūtu pareizi. Alkohola tirgū apjomi ir samazinājušies.
Bet vai cilvēki dzer mazāk tieši jaunā darba laika dēļ?
To vēl nevar pierādīt. 2025. gada statistika ietver septiņus mēnešus, kuros jaunais tirdzniecības laiks vēl nebija spēkā, un tikai piecus mēnešus pēc tā ieviešanas. Turklāt alkohola patēriņš Latvijā bija sācis samazināties jau iepriekš.
SPKC aprēķini rāda, ka reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, ieskaitot tūristu patēriņu, 2022. gadā bija 12,8 litri, 2023. gadā – 12,4 litri, bet 2024. gadā – 12,0 litri. Ja no aprēķina izņem tūristiem attiecināto patēriņu, 2024. gadā rādītājs bija aptuveni 11,3 litri. Tātad lejupslīde sākās vēl pirms 2025. gada augusta.
Turklāt mainījās ne tikai laiks
Ir vēl viens iemesls, kāpēc būtu pārsteidzīgi visu alkohola pārdošanas kritumu pierakstīt darba laikam. 2025.gada 1. augustā vienlaikus stājās spēkā vesela ierobežojumu pakete. Tika ierobežota alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma internetā, televīzijā, radio, kinoteātros un drukātajos materiālos.
Tāpat tika ierobežotas alkohola pārdošanu stimulējošas akcijas – piemēram, piedāvājumi “divi par viena cenu”, apjoma atlaides un alkohola atlaides lojalitātes programmās. Papildus tam mainījās arī alkohola pieejamība azartspēļu vietās. Un vēl ir cena.
Alkohols kļuvis arī dārgāks
Akcīzes nodokļa likmes alkoholam Latvijā tiek pakāpeniski palielinātas. Piemēram, vīnam akcīzes likme 2025. gada martā bija 134 eiro par 100 litriem, bet no 2026. gada 1. marta tā pieauga līdz 148 eiro.
Alum pamatlikme palielinājās no 9,80 līdz 10,58 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu uz 100 litriem. Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem likme 2026. gadā pieauga līdz 2084 eiro par 100 litriem absolūtā spirta.
Tātad pašreizējais patēriņa kritums veidojas vidē, kur vienlaikus darbojas vismaz trīs faktori – mazāka pieejamība, mazāk pārdošanu stimulējošas reklāmas un akciju, kā arī alkoholam ir augstākas cenas. Atdalīt viena konkrēta pasākuma efektu no pārējiem bez detalizētāka pētījuma nav iespējams.
Interesanti – kritums sākās vēl pirms jaunā darba laika
Oficiālajā informācijā, kas izmantota turpmāko akcīzes nodokļa izmaiņu pamatošanai, norādīts, ka jau 2025. gada pirmajos sešos mēnešos kopā ar iepriekšējā gada decembri patēriņam nodotais alkoholisko dzērienu apjoms pēc absolūtā alkohola satura bija par 6,4% mazāks nekā attiecīgajā iepriekšējā periodā.
Bet jaunais alkohola tirdzniecības laiks stājās spēkā tikai 1. augustā. Tas ir diezgan spēcīgs brīdinājums pret pārāk vienkāršu secinājumu: “Saīsināts darba laiks → cilvēki sāka mazāku alkohola patēriņu.” Realitātē tendence bija sākusies agrāk.
Arī 2026. gadā redzami mazāki nodokļu ieņēmumi
Pirmie 2026. gada dati turpina rādīt tirgus atdzišanu, lai gan arī šeit jābūt uzmanīgiem ar secinājumiem par faktiski izdzerto alkohola daudzumu. 2026. gada pirmajā ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem bija aptuveni 47,73 miljoni eiro – par 4,1% mazāk nekā tajā pašā periodā gadu iepriekš. Par alu iekasēti aptuveni 9,90 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk.
Tas ir īpaši interesanti tādēļ, ka akcīzes nodokļa likmes 2026. gada 1. martā tika nevis samazinātas, bet palielinātas. Tomēr nodokļu ieņēmumi vieni paši nav precīzs patērētā alkohola daudzuma mērs. Tos ietekmē produktu struktūra, nodokļu likmju izmaiņas, krājumu veidošana un citi tirgus faktori.
Vai Latvija ir 1. vietā alkohola patēriņā?
Nav korekti apgalvot, ka Latvija neapstrīdami ir “1. vietā pasaulē”. Taču problēmas būtību tas īpaši nemaina – Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar visaugstāko alkohola patēriņu attīstīto valstu grupā.
OECD “Health at a Glance 2025” izmanto starptautiski salīdzināmus 2023. gada datus. Latvijai tajos norādīti 11,7 litri tīra alkohola uz cilvēku, kamēr OECD vidējais rādītājs ir tikai 8,5 litri.
OECD secina, ka 2023. gadā Latvija un Portugāle bija valstis ar augstāko alkohola patēriņu OECD – virs 11,5 litriem uz cilvēku. Tātad precīzāk būtu teikt: Latvija joprojām ir OECD alkohola patēriņa līderu vidū.
Eiropā situācija arī nav glaimojoša
Ja skatāmies uz Eiropas Savienību, aina ir līdzīga. OECD un Eiropas Komisijas “Health at a Glance: Europe 2024” dati rāda, ka 2022. gadā ES vidēji tika patērēti aptuveni 10 litri tīra alkohola uz pieaugušo, bet Latvija un Spānija ar gandrīz 12 litriem bija pašā tabulas augšgalā.
Taču ir interesants kaimiņvalsts piemērs. Lietuva alkohola patēriņu ir samazinājusi daudz straujāk. OECD norāda, ka no 2010. līdz 2022. gadam Lietuvas alkohola patēriņš saruka gandrīz par 2,5 litriem jeb aptuveni 17%. Organizācija šo kritumu cita starpā saista ar stingrāku alkohola kontroles pasākumu ieviešanu. Tas rāda, ka pieejamības ierobežojumiem ilgākā laika periodā efekts var būt ievērojams.
Tad jaunais darba laiks ir nācis par labu vai nav?
Virziens ir pozitīvs, bet spriedumam vēl ir par agru. Ir vairāki fakti, kurus jau varam pateikt diezgan droši. Alkohola aprite Latvijā samazinās. Reģistrētais patēriņš jau vairākus gadus virzās uz leju. Arī pēc 2025. gada ierobežojumu ieviešanas nav redzama tendences maiņa pretējā virzienā.
Tas nozīmē, ka bažas par to, ka cilvēki vienkārši masveidā pielāgosies jaunajam laikam un kopējais alkohola daudzums nemainīsies, vismaz pašlaik datos neparādās kā acīmredzams scenārijs. Taču nav arī pamata paziņot, ka tieši veikalu slēgšana alkoholam plkst. 20.00 izraisījusi pašreizējo kritumu.
Lai to secinātu, būtu nepieciešams salīdzināt ilgāku periodu un analizēt pārdošanu pa mēnešiem, nedēļas dienām un stundām, dzērienu grupām un tirdzniecības kanāliem, vienlaikus kontrolējot cenu, akcīzes, tūrisma un ekonomiskās situācijas izmaiņas.
Patēriņš krīt, bet Latvijai vēl ir tāls ceļš
No vienas puses, SPKC dati rāda kritumu – no 12,8 litriem reģistrētā absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem 2022. gadā līdz 12,0 litriem 2024. gadā, ieskaitot tūristu patēriņu. 2025. gada alkohola aprites dati turpina virzīties uz leju.
No otras puses, 11-12 litri tīra alkohola uz vienu pieaugušo gadā joprojām ir ārkārtīgi augsts rādītājs starptautiskā salīdzinājumā. Latvijas valdības 2026. gada budžeta dokumentos noteiktais politikas mērķis ir līdz 2027. gadam reģistrēto patēriņu, neieskaitot tūristus, samazināt līdz 10 litriem uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.
Tātad Latvija ir sākusi kustēties pareizajā virzienā, bet līdz brīdim, kad varēsim teikt, ka valsts vairs nepieder Eiropas un OECD smagākajiem alkohola patērētājiem, vēl ir ko darīt.
Un tieši 2026. gada pilnie dati būs pirmie, kas ļaus daudz godīgāk novērtēt eksperimentu ar saīsināto alkohola tirdzniecības laiku – jo tas būs pirmais pilnais kalendārais gads, kurā jaunie noteikumi darbojušies no janvāra līdz decembrim.
- Informācijas avoti: Alkoholisko dzērienu aprites likums, Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts ieņēmumu dienests, OECD, OECD/European Commission “Health at a Glance: Europe”.
www.tezinas.lv – ziņas Latvijā
