Latvijā trūkst kiberdrošības speciālistu, un situācija kļūst arvien saspringtāka – pēc skaļajiem uzbrukumiem CSDD un Latvijas Valsts mežiem eksperti norāda, ka valsts iestādes vairs nespēj konkurēt par augsti kvalificētiem IT drošības profesionāļiem. Lai arī problēma nav jauna, uz pēdējo incidentu fona tā kļūst īpaši aktuāla. Kā skaidro Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM), iemesli ir sistēmiski – atalgojums, apmācības un tehniskās iespējas publiskajā sektorā būtiski atpaliek no privātā tirgus.
Atalgojums diktē noteikumus
Personāla atlases eksperte Eva Selga uzsver, ka kiberdrošības profesionāļi ir viena no dārgākajām IT kategorijām. Banku sektorā atalgojums tiek pielāgots speciālista prasībām, nevis noteiktai sistēmai. Ja drošības speciālists nepiekrīt piedāvātajai summai, viņš vienkārši var aiziet pie konkurenta. Valsts iestādēm šādu elastību nodrošināt ir grūti, un tas automātiski samazina kandidātu loku.
Apmācības – dārgas, bet kritiski svarīgas
Selga uzsver, ka kiberdrošības speciālistu sagatavošana prasa lielus ieguldījumus. Kursi ir vieni no dārgākajiem IT jomā, un bez regulāras kvalifikācijas celšanas speciālists ātri zaudē konkurētspēju. To apstiprina arī “Cert.lv” kiberdrošības speciālists Armīns Palms, kurš norāda, ka labākie speciālisti ir tie, kas katru dienu velta laiku individuālām mācībām. Tieši šos cilvēkus uzņēmumi “pārpērk” viens no otra.
Izglītības piedāvājums ir plašs, bet tirgus – izsalcis
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitāte, kā arī citās augstskolas, piedāvā vairākas IT programmas, tostarp maģistra līmeņa studijas kiberdrošībā. Tehnikumos pieejama 1. līmeņa programma “Kiberdrošības tehniķis”. Tomēr tas neatrisina galveno problēmu – tirgū trūkst 750–2000 IT speciālistu, un kiberdrošība ir viena no pieprasītākajām jomām. Kā norāda RTU asociētā profesore Rūta Pirta, valsts iestādes bieži nespēj aizpildīt vakances pat pusgadu, jo kandidāti izvēlas privāto sektoru.
Publiskais sektors zaudē konkurenci
Dalīto pakalpojumu centri Latvijā piedāvā kiberdrošības pakalpojumus ārvalstīm, un jaunie speciālisti tiek “pārpirkti” jau studiju laikā. Valsts iestādes nespēj sacensties ar privātā sektora algām un tehniskajām iespējām, tāpēc vakances paliek tukšas. Paredzams, ka šī tendence turpināsies, ja netiks pārskatīta atalgojuma politika un apmācību finansējums.
Avots: Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM)
www.tezinas.lv – Ziņas Latvijā
