Paroles drošība gadiem ilgi tika skaidrota ar vienu vienkāršu principu – izveido sarežģītāku paroli un regulāri to nomaini. Taču jaunākās kiberdrošības rekomendācijas rāda, ka ar to vairs nepietiek. Miljardiem nopludinātu paroļu, atkārtota vienu un to pašu kombināciju izmantošana un arvien pārliecinošākas pikšķerēšanas metodes liek uzdot citu jautājumu: vai pati parole nav kļuvusi par digitālās drošības vājāko posmu?
Šādu problēmu aktualizē arī SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītāja Ludmila Bērica, kuras Tezinas.lv iesūtīto ekspertviedokli izmantojām šī raksta sagatavošanā. Viņas centrālā tēze ir vienkārša – digitālajai videi kļūstot sarežģītākai, nav pietiekami koncentrēties tikai uz arvien sarežģītāku paroļu radīšanu. Jāmainās pašam autentifikācijas principam. Bēricas amatu SK ID Solutions oficiālā informācija apstiprina – uzņēmumā viņa ir Latvijas tirgus vadītāja.
84% neizmanto unikālu paroli katram kontam
Viena no lielākajām paroļu problēmām sākas nevis tehnoloģijā, bet cilvēku ikdienas paradumos. PasswordManager.com 2026. gada aptaujā, kurā piedalījās 1500 ASV pieaugušo, 84% respondentu atzina, ka neizmanto unikālu paroli katram savam kontam. 20% norādīja, ka vienu un to pašu paroli izmanto vairumam vai pat visiem kontiem, bet vēl 32% izmanto vienu paroli ar nelielām variācijām.
Problēmu labi ilustrē vienkāršs piemērs. Ja vienam kontam izmantota parole Ludmila2025, tad pēc prasības to nomainīt cilvēks nereti izvēlas Ludmila2026, nevis pilnīgi jaunu kombināciju.
Arī Bitwarden 2025. gada starptautiskajā aptaujā konstatēta pretruna starp zināšanām un rīcību: 79% Gen Z pārstāvju saprot, ka paroļu atkārtota izmantošana ir riskanta, taču 72% to tomēr dara.
Tas ir būtiski, jo vienas paroles noplūde var kļūt par sākumu vairāku kontu pārņemšanai. Noziedznieki (jeb hakeri) kompromitētu lietotājvārda un paroles kombināciju var automātiski pārbaudīt e-pastā, sociālajos tīklos, e-veikalos un citos pakalpojumos.
19 miljardi paroļu – tikai 6% unikālas
Problēmas mērogu spilgti parāda Cybernews pētījums. Analizējot vairāk nekā 19 miljardus paroļu, kas bija nonākušas publiski pieejamās datu noplūdēs laikā no 2024. gada aprīļa, pētnieki secināja, ka tikai aptuveni 6% bija unikālas. Pārējās datu kopā atkārtojās. Starp izplatītākajām kombinācijām joprojām atrodama arī gadiem izsmietā 123456 – Cybernews datos tā konstatēta aptuveni 338 miljonus reižu.
Tomēr šeit jāizdara svarīgs secinājums: paroles drošība nav tikai jautājums par to, vai parole ir “123456” vai 30 rakstzīmes gara. Pikšķerēšanas gadījumā uzbrucējam bieži nemaz nav nepieciešams paroli uzminēt. Daudz vienkāršāk ir panākt, lai cilvēks to pats ievada viltotā autorizācijas lapā. NIST jaunākajās digitālās identitātes vadlīnijās tieši norāda, ka paroles pašas par sevi nav noturīgas pret pikšķerēšanu.
Vecais padoms “maini paroli ik pēc trim mēnešiem” noveco
Te atklājas viena no interesantākajām izmaiņām kiberdrošības domāšanā. Gadiem ilgi lietotājiem lika izmantot lielos un mazos burtus, ciparus un simbolus, regulāri mainīt paroles un veidot arvien sarežģītākas kombinācijas.
Taču ASV Nacionālā standartu un tehnoloģiju institūta NIST SP 800-63B-4, kas publicēts 2025. gada jūlijā, pieeja ir ievērojami mainījusies.
NIST nosaka, ka vienfaktora autentifikācijā izmantotai parolei jābūt vismaz 15 rakstzīmes garai, bet vienlaikus rekomendē neuzspiest obligātas simbolu, ciparu un dažādu burtu kombinācijas. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu pieprasīt periodisku paroles maiņu, ja nav pazīmju, ka parole tikusi kompromitēta.
Tas nenozīmē, ka parole kļuvusi mazāk svarīga. Tas nozīmē, ka gara un unikāla parole ir vērtīgāka par sarežģītu, bet paredzamu paroli, kuru lietotājs pēc trim mēnešiem pārveido no Parole2025! uz Parole2026!.
Paroļu skaits sāk samazināties
Ir arī pozitīva tendence. NordPass dati rāda, ka 2024. gadā vienam lietotājam bija vidēji 168 paroles, bet 2026. gadā – jau aptuveni 120. Pētījuma autori šo samazinājumu saista ar citu autentifikācijas veidu izplatību un izmaiņām lietotāju paradumos.
Tas ietver autorizēšanos ar citu kontu, paroļu pārvaldniekus, biometrisko autentifikāciju un arvien plašāku passkey tehnoloģiju izmantošanu. Tomēr mazāks paroļu skaits pats par sevi vēl nenozīmē drošību. Ja viena parole joprojām tiek izmantota vairākās vietnēs, risks saglabājas.
Daudzfaktoru autentifikācija maina uzbrukuma loģiku
Tieši tāpēc arvien lielāka nozīme ir daudzfaktoru autentifikācijai jeb MFA. Microsoft 2025. gada Digital Defense Report analizētajā 12,2 miljonu kontu paroles izsmidzināšanas jeb password spray uzbrukuma scenārijā redzams, cik nozīmīgu papildu aizsardzības slāni var nodrošināt MFA. Microsoft norāda, ka modernās MFA metodes spēj novērst vairāk nekā 99% identitātē balstītu uzbrukumu.
Latvijā labi pazīstams šāda principa piemērs ir Smart-ID. Smart-ID drošība balstīta uz diviem atšķirīgiem faktoriem: kaut ko, kas lietotājam ir – ierīcē esošo privātās atslēgas daļu – un kaut ko, ko lietotājs zina, proti, PIN kodu. Tas būtiski atšķiras no vienkāršas paroles. Zināt svešu PIN kodu vien nepietiek – nepieciešams arī otrs autentifikācijas elements.
Vienlaikus arī daudzfaktoru autentifikācija neatceļ lietotāja piesardzību. Smart-ID pats regulāri brīdina neievadīt PIN kodus darījumam, kuru cilvēks pats nav sācis, un vienmēr salīdzināt kontroles kodu lietotnē ar pakalpojuma ekrānā redzamo.
Digitālā identitāte var apliecināt tikai vienu faktu
Nākamais solis ir vēl interesantāks. Tradicionālā parole būtībā apliecina vienīgi: “Es zinu šo paroli.” Tā nepasaka, vai cilvēks patiešām ir konkrētā persona, vai viņam ir 18 gadi, vai viņam ir derīga vadītāja apliecība.
Digitālās identitātes risinājumi ļauj pārbaudīt tieši konkrēto faktu. Piemēram, interneta veikalam noteiktā situācijā nav obligāti jāsaņem cilvēka pilns vārds, personas kods un dzimšanas datums. Tam var būt nepieciešama tikai uzticama atbilde: Vai cilvēks ir sasniedzis 18 gadu vecumu – jā vai nē?
Šādu principu izmanto arī SK ID Solutions izstrādātais Authentigate, kas ļauj veikt identitātes un konkrētu atribūtu pārbaudi. Pakalpojuma oficiālajā aprakstā starp pieejamajiem atribūtiem minēts vecums un apstiprinājums, vai lietotājs ir sasniedzis noteiktu vecuma robežu.
Pakalpojuma privātuma politikā Authentigate definēts kā risinājums, kas ļauj veikt lietotāja autentifikāciju un kopīgot atribūtus ar pakalpojuma saņēmēju. Tas ir būtiski arī no privātuma viedokļa: pakalpojuma sniedzējam iespējams nodot mazāk datu, nevis automātiski atklāt visu personas identitāti.
Eiropa gatavojas nākamajam solim
Šis princips ir arī Eiropas digitālās identitātes nākotnes pamatā. Saskaņā ar pārskatīto eIDAS regulējumu katrai Eiropas Savienības dalībvalstij līdz 2026. gada beigām jānodrošina vismaz viens Eiropas digitālās identitātes maks. Tajā paredzēta iespēja pārvaldīt identitāti un izmantot dažādus elektroniski apliecināmus atribūtus. Tas var nozīmēt pakāpenisku pāreju no principa: “ievadi savu paroli” uz: “droši apliecini konkrēto informāciju, kas šim pakalpojumam nepieciešama”. Paroles tuvākajā laikā nepazudīs, taču to loma digitālajā vidē acīmredzami mainās.
Ko darīt, kamēr paroles vēl izmantojam?
Kamēr pasaule nav kļuvusi pilnībā bezparoļu, drošākā pieeja ir ļoti praktiska. Katram būtiskam kontam nepieciešams izmantot atšķirīgu paroli, paroles glabāt uzticamā paroļu pārvaldniekā un iespējot daudzfaktoru autentifikāciju visur, kur tā pieejama.
Ja pakalpojums ļauj izveidot paroli bez citiem autentifikācijas faktoriem, priekšroka dodama garai parolei vai iegaumējamai paroļfrāzei. Savukārt regulāra paroles nomaiņa tikai kalendāra dēļ mūsdienās vairs nav uzskatāma par pašmērķi – tā jāmaina nekavējoties, ja ir aizdomas par kompromitēšanu.
Un pats svarīgākais – neviena tehnoloģija nepasargās cilvēku, kurš apstiprina darbību, kuru pats nav sācis. Tieši tāpēc paroles drošība 2026. gadā nozīmē daudz vairāk par labas paroles izdomāšanu. Tā ir kombinācija starp unikāliem piekļuves datiem, daudzfaktoru autentifikāciju, lietotāja kiberhigiēnu un arvien biežāk – digitālo identitāti.
Redakcijas piezīme: raksts sagatavots, izmantojot SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītājas Ludmilas Bēricas Tezinas.lv iesūtīto ekspertviedokli. Rakstā minētie statistikas, tehnoloģiju un normatīvā regulējuma apgalvojumi papildus pārbaudīti publiski pieejamos avotos. Materiāls nav SK ID Solutions iesūtītā teksta pārpublikācija.
