Kreditēšanas noteikumi Latvijā kļūst stingrāki. Jaunie grozījumi paredz īpašu aizsardzību jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, ierobežos kredītu līgumu slēgšanu nakts stundās un mainīs arī kredītu reklāmas. Taču līdztekus jaunajiem pienākumiem kreditētāji norāda uz praktisku problēmu – daļu pārbaudes mehānismu būs grūti automatizēt, kamēr valsts reģistri nebūs savienoti ar kreditēšanas sistēmām.
Latvijā 2026. gadā vienlaikus tiek mainīti vairāki patērētāju kreditēšanas noteikumi. Daļa grozījumu skar aizņēmēja maksātspējas pārbaudi, citi – reklāmu, līgumu slēgšanas laiku un pat iespēju pašam cilvēkam iepriekš norādīt, ka viņš nevēlas saņemt kredītu.
Īpaši būtiskas sekas paredzētas situācijā, kad kredīts izsniegts jaunam cilvēkam, nepienācīgi izvērtējot viņa spēju aizdevumu atmaksāt.
Likuma teksts paredz, ka tad, ja šāds kreditēšanas līgums noslēgts ar personu, kura vēl nav sasniegusi 20 gadu vecumu, kredīta devējs nevarēs prasīt pat likumisko procentu atmaksu. Patērētājam gan joprojām saglabāsies pienākums atmaksāt pašu aizņemto pamatsummu.
Ja kredītspēja nav izvērtēta, sekas būs daudz nopietnākas
Maksātspējas izvērtēšana jau līdz šim nav bijusi tikai kredītdevēja izvēle. Patērētāju tiesību aizsardzības likums paredz, ka pirms kredīta izsniegšanas jāvērtē patērētāja spēja saistības atmaksāt, izmantojot pietiekamu informāciju par viņa ienākumiem, izdevumiem un nepieciešamības gadījumā arī datubāzēs pieejamo informāciju.
Ja kredīta devējs šo pienākumu neizpilda, jau līdzšinējais regulējums ierobežoja iespēju prasīt no patērētāja vairāk par likumiskajiem procentiem un piemērot atsevišķus saistību pastiprinājuma līdzekļus. Jaunais regulējums cilvēkiem līdz 20 gadiem iet vēl soli tālāk.
Ja maksātspēja nav pienācīgi izvērtēta, kredīta devējs šādā gadījumā zaudē tiesības prasīt arī likumiskos procentus. Tas ir viens no skaidrākajiem signāliem, ka likumdevējs jaunu aizņēmēju kreditēšanu uzskata par paaugstināta riska jomu.
Kāpēc kreditētāji runā par valsts reģistriem?
Tieši šeit parādās praktiska problēma. Likuma grozījumi paredz, ka kredīta devējs var iegūt no Fizisko personu reģistra informāciju par patērētāja vai galvinieka dzimšanas datumu un rīcībspējas ierobežojumiem.
Fizisko personu reģistrā šāda informācija patiešām tiek glabāta – tajā ir ziņas gan par personas dzimšanu, gan par rīcībspējas ierobežošanu vai tās pārskatīšanu. Taču ar likumā paredzētām tiesībām piekļūt informācijai vien nepietiek.
Fintech Latvija asociācija norāda, ka kreditēšanas procesā šādi dati būtu jāspēj pārbaudīt automatizēti, nevis katrs kredīta pieteikums manuāli jāapstrādā atsevišķās valsts sistēmās.
Asociācijas ieskatā pašlaik nav pietiekami skaidrs, kā Fizisko personu reģistra informācija tehniski tiks sasaistīta ar kredītinformācijas un kredītdevēju sistēmām.
Šis ir nozares skatījums, nevis secinājums, ka pats likums tāpēc nebūtu piemērojams. Taču praktiski kreditēšanā, kur liela daļa pieteikumu tiek apstrādāta digitāli un ļoti ātri, datu pieejamības veids var būt izšķiroši svarīgs.
Personas kods vairs ne vienmēr pasaka vecumu
Šajā problēmā ir vēl viena interesanta nianse. Agrāk no Latvijas personas koda varēja nolasīt dzimšanas datumu. Taču kopš 2017. gada jaunpiešķirtie personas kodi tiek ģenerēti pēc cita principa un vairs neatklāj cilvēka dzimšanas datumu.
Fizisko personu reģistra likums nosaka, ka mūsdienās personas kodu veido automātiski ģenerēta ciparu kombinācija. Tikai personām, kurām vecā tipa personas kods piešķirts līdz 2017. gada 30. jūnijam un nav mainīts, pirmie cipari joprojām norāda dzimšanas datumu.
Tas nozīmē, ka kredītdevējs nevar vienkārši paļauties uz personas koda struktūru, lai automātiski noteiktu, vai klientam ir 18, 19 vai 35 gadi. Tieši tāpēc piekļuve uzticamiem valsts datiem kļūst arvien nozīmīgāka.
Kredītu naktī noslēgt vairs nevarēs
Jaunie kreditēšanas noteikumi skar arī diennakts laiku. Likums paredz aizliegumu noslēgt vai grozīt patērētāja kreditēšanas līgumu laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00, ja vien konkrētajā kreditēšanas jomā jau nav spēkā vēl stingrāki ierobežojumi.
Tas nozīmē, ka cilvēks varēs internetā pētīt kredītu piedāvājumus vai sākt pieteikuma procesu arī vēlu vakarā, taču pašu kreditēšanas līgumu noteiktajā periodā noslēgt vai grozīt nedrīkstēs. Šāda prasība paredzēta kā viens no mehānismiem impulsīvas aizņemšanās mazināšanai.
Mainīsies arī kredītu reklāmas
Vēl viena ievērojama pārmaiņa attiecas uz reklāmu. Saeima 2026. gada 23. jūlijā galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas, ar kurām līdzšinējais plašais patēriņa kredītu reklāmas aizliegums tiek aizstāts ar stingrām prasībām reklāmu saturam un noformējumam. Turpmāk kredītu reklāma nedrīkstēs radīt iespaidu, ka aizdevums:
- atrisina finansiālas grūtības;
- aizstāj uzkrājumus;
- automātiski uzlabo dzīves līmeni;
- ir īpaši viegli vai ātri saņemams.
Tāpat reklāmā būs jāiekļauj skaidrs brīdinājums: “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu.” Tam jāaizņem vismaz 10% no konkrētās reklāmas apjoma. Tātad kreditēšanas reklāma Latvijā kļūs iespējama plašāk nekā līdz šim, taču vienlaikus būs daudz stingrāk reglamentēta.
Svarīga atšķirība: 20 gadi nav jaunais minimālais kredīta vecums
Šeit iespējams viegli pārprast jauno regulējumu. Likums nenosaka, ka kredītu turpmāk drīkstēs saņemt tikai no 20 gadu vecuma. 20 gadu robeža attiecas uz sekām kredīta devējam, ja jaunākam patērētājam aizdevums ir piešķirts, neizvērtējot viņa maksātspēju atbilstoši likuma prasībām.
Šādā situācijā kreditētājs nevarēs prasīt procentus, taču pats aizņēmums jeb saņemtā pamatsumma joprojām būs jāatmaksā. Šo atšķirību svarīgi uzsvērt, jo formulējums “stingrākas prasības kreditēšanai līdz 20 gadiem” nenozīmē automātisku aizliegumu jaunākiem pilngadīgiem cilvēkiem saņemt kredītu.
Patērētājs varēs arī pats pateikt: kredītu man neizsniegt
Atsevišķi Saeimas 20. augustā pieņemtie grozījumi paredz vēl vienu jaunu aizsardzības mehānismu. Cilvēkam būs iespēja kredītinformācijas birojā norādīt, ka viņš nevēlas saņemt kredītu, un kredīta devējiem šis ieraksts būs obligāti jāņem vērā, izvērtējot kredīta pieteikumu.
Šāds mehānisms var būt noderīgs ne tikai cilvēkam, kurš apzināti vēlas izvairīties no jaunu saistību uzņemšanās. Tas var kļūt arī par papildu aizsardzības instrumentu situācijās, kad pastāv risks, ka krāpnieki mēģina noformēt kredītu citas personas vārdā.
Likumā var ierakstīt pienākumu, bet tehnoloģijai tas vēl jāizpilda
Jaunie kreditēšanas noteikumi labi parāda, ka mūsdienu finanšu regulējums arvien mazāk ir tikai juridisks jautājums. Likums var noteikt, ka kredītdevējam jāpārbauda vecums, rīcībspēja, ienākumi vai maksājumu saistības.
Taču digitālā kreditēšanas procesā šiem datiem jābūt pieejamiem droši, precīzi un pietiekami ātri, lai pati pārbaude nekļūtu par formālu prasību vai smagnēju manuālu procesu.
Tieši uz šo jautājumu uzmanību vērš Fintech Latvija asociācija, kas iesūtītajā nozares viedoklī norāda uz nepieciešamību savienot valsts reģistru informāciju ar kreditēšanas sistēmām.
No patērētāja skatpunkta būtiskākais tomēr ir kas cits: jaunie noteikumi kredīta devējam uzliek vairāk atbildības par to, kam, kad un pēc kādas pārbaudes kredīts tiek izsniegts.
Un tieši praksē būs redzams, vai jaunās prasības spēs ne tikai papildināt likuma tekstu, bet arī reāli samazināt nepārdomātu un neatbilstoši izvērtētu aizņemšanos.
www.tezinas.lv – biznesa ziņas
