Veselības aprūpes finansējums Latvijā atkal nonācis 2027. gada budžeta diskusiju centrā. Trīs lielas nozares organizācijas prasa finansējumu pakāpeniski palielināt vismaz līdz 6% no IKP un jau nākamgad par 30% celt veselības aprūpē nodarbināto zemākās mēnešalgas likmes. Tikmēr valdība jau atzinusi, ka reģionālajai veselības aprūpei nepieciešami papildu 14 miljoni eiro.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) kopīgā atklātā vēstulē vērsušās pie valsts augstākajām amatpersonām, prasot būtiskākas izmaiņas veselības nozares finansēšanā.
Organizāciju galvenais priekšlikums ir pakāpeniski palielināt veselības aprūpes finansējumu vismaz līdz 6% no IKP jeb 13–14% no valsts konsolidētā budžeta. Vienlaikus tās vēlas, lai jau 2027. gada budžetā tiktu atrasta nauda veselības aprūpē nodarbināto zemāko mēnešalgu likmju palielināšanai vismaz par 30%.
Kāpēc mediķi prasa tieši 6% no IKP?
Nozares organizācijas situāciju raksturo skarbi – to ieskatā veselības aprūpe sasniegusi robežu, kurā vienlaikus jācīnās ar personāla trūkumu, nepietiekamiem valsts apmaksāto pakalpojumu tarifiem un pacientu gaidīšanas rindām. Tomēr 6% prasībai nepieciešams būtisks skaidrojums. Tas nenozīmē, ka Latvija pašlaik veselībai kopumā tērē mazāk par 6% IKP.
Centrālās statistikas pārvaldes veselības kontos tiek atsevišķi uzskaitīti valsts, privātie un citu avotu izdevumi, savukārt OECD kopējos veselības izdevumos ieskaita visu finansējumu. OECD jaunākajā datubāzē Latvijas kopējie veselības izdevumi 2024. gadā sasniedza 8,1% no IKP, bet 2025. gada provizoriskais novērtējums ir 8,5%. Tātad mediķu organizāciju prasītie 6% attiecas uz publisko veselības aprūpes finansējumu, nevis visu naudu, ko Latvijā veselībai kopā iztērē valsts, pacienti un citi maksātāji. Šī atšķirība ir būtiska, vērtējot diskusiju par veselības budžetu.
Latvija uz vienu cilvēku veselībai tērē mazāk
Arī plašāks starptautiskais salīdzinājums parāda Latvijas problēmu. OECD “Health at a Glance 2025” Latvijas profilā aprēķināts, ka veselībai uz vienu iedzīvotāju Latvijā tiek tērēti aptuveni 3411 ASV dolāri pēc pirktspējas paritātes, kamēr OECD vidēji – 5967 dolāri.
Latvijā ir arī 3,4 praktizējoši ārsti uz 1000 iedzīvotājiem pret OECD vidēji 3,9. Vēl ievērojamāka atšķirība ir māsu skaitā – Latvijā 4,2 uz 1000 iedzīvotājiem, OECD vidēji 9,2.
Tas nenozīmē, ka finansējuma palielināšana automātiski atrisinātu visas sistēmas problēmas. Taču starptautiskie dati apstiprina, ka Latvijas veselības sistēmas resursu pieejamība vairākos būtiskos rādītājos atpaliek no OECD vidējā līmeņa.
Zemākās algas likmes prasa palielināt par 30%
Otrs lielais priekšlikums skar ārstniecības personu atalgojumu. LĀB, LVSADA un LSB vēlas, lai 2027. gadā par vismaz 30% tiktu palielinātas normatīvajos aktos noteiktās veselības aprūpē nodarbināto zemākās mēnešalgas likmes. Svarīga nianse – tas nenozīmē automātisku 30% algas pielikumu pilnīgi ikvienam Latvijas mediķim.
Prasība attiecas uz Ministru kabineta noteikumos Nr. 851 noteiktajām zemākajām mēnešalgas likmēm ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijām. Tādējādi runa ir par valsts noteiktā atalgojuma minimuma paaugstināšanu attiecīgajām profesionālajām kategorijām.
Ne tikai algas – prasības skar arī pacientu rindas
Atklātā vēstule nav tikai prasība pēc lielāka budžeta un algām. Organizācijas aicina pārskatīt arī Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu tarifus, stiprināt primāro veselības aprūpi un profilaksi, mazināt pacientu gaidīšanas rindas un līdzmaksājumus. Atsevišķa prasība attiecas uz slimnīcu tīklu.
LĀB, LVSADA un LSB rosina nepieņemt jaunus lēmumus par slimnīcu tīkla reorganizāciju, kamēr nav veikts neatkarīgs un publiski pieejams reformas sociālekonomiskās ietekmes izvērtējums. Tas parāda, ka diskusija par 6% patiesībā ir plašāka par vienu budžeta skaitli – tā aptver arī jautājumu, ko valsts par papildu finansējumu spēs nodrošināt pacientam.
Valdība jau meklē papildu 14 miljonus eiro
Daļu no mediķu organizāciju norādītās problēmas valdība jau ir atzinusi. Ministru kabineta 2026. gada 28. jūlija sēdes protokolā Finanšu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām dots uzdevums nodrošināt veselības nozarei papildu 14 miljonus eiro.
Nauda primāri paredzēta reģionālo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un reģionālo slimnīcu pakalpojumu nodrošināšanai 2027.–2030. gadā. Priekšlikums jāiekļauj 2027. gada valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta ietvara projektā. Taču ir būtiska detaļa.
Valdības protokolā Finanšu ministrijai uzdots nepieciešamos līdzekļus rast, samazinot publiskā sektora izdevumus, pārskatot funkcijas un efektivizējot procesus. Tieši šeit parādās domstarpību iespēja. Mediķu organizācijas uzstāj, ka 14 miljoniem jābūt reālam papildu finansējumam veselības aprūpei, nevis naudas pārdalei starp jau nepietiekami finansētām programmām.
Slimnīcas grib garantiju, ka nauda tiešām nonāks reģionos
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš organizāciju izplatītajā paziņojumā valdības lēmumu par 14 miljoniem vērtē kā soli pareizajā virzienā, taču uzsver, ka būtiski būs panākt finansējuma reālu nonākšanu līdz reģionālajām slimnīcām.
Organizācijas vēlas, lai līdzekļi sasniegtu arī slimnīcu neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas. Tas ir svarīgs jautājums arī pacientam: budžetā ierakstīts papildu finansējums pats par sevi vēl nepasaka, kuri pakalpojumi kļūs pieejamāki un vai samazināsies gaidīšanas laiks.
Vai 6% atrisinātu Latvijas veselības aprūpes problēmas?
Papildu finansējums var dot iespēju palielināt atalgojumu, finansēt vairāk valsts apmaksātu pakalpojumu un uzlabot slimnīcu darbību, taču naudas apjoms ir tikai viena veselības sistēmas daļa. Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnēs līdz 2027. gadam starp galvenajiem virzieniem jau noteikta pakalpojumu pieejamība, cilvēkresursu nodrošinājums, profilakse un pašas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un pārvaldība.
Tāpēc svarīgākais jautājums 2027. gada budžeta diskusijā būs ne tikai “cik daudz naudas veselībai?”, bet arī – ko konkrēti pacients par šo naudu iegūs? Vai būs īsākas rindas uz izmeklējumiem? Vai reģionālajās slimnīcās būs pietiekami daudz personāla? Vai samazināsies pacienta līdzmaksājumi? Vai ārstniecības iestādēm valsts apmaksātie tarifi pietuvosies faktiskajām pakalpojumu izmaksām?
Tieši pēc šiem rezultātiem galu galā būs iespējams vērtēt, vai lielāks veselības aprūpes finansējums ir devis sabiedrībai gaidīto rezultātu. LĀB, LVSADA un LSB savu pozīciju valdībai jau ir izteikušas: 6% no IKP, lielākas zemākās algu likmes un mazākas rindas pacientiem. Tagad jautājums pāriet 2027. gada valsts budžeta veidotāju pusē.
Informācijas avoti: Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība, Ministru kabinets, Centrālā statistikas pārvalde, OECD.
www.tezinas.lv – veselība
