Kaķim krīt spalva un šķiet, ka tā ir uz dīvāna, drēbēm un grīdas jau dažas minūtes pēc tīrīšanas? Lielākajā daļā gadījumu spalvas maiņa kaķim ir pilnīgi normāla, īpaši pavasarī un rudenī. Taču pēkšņi izteikta spalvas izkrišana, kaili plankumi, nieze vai izmaiņas ādā jau var liecināt par pavisam citu problēmu.
Kaķa kažoks nepārtraukti atjaunojas. Vecā spalva izkrīt, tās vietā aug jauna, un šī cikla intensitāti ietekmē gan gadalaiks, gan apkārtējā vide, kaķa veselība un pat tas, cik daudz laika dzīvnieks pavada telpās. Tāpēc pats fakts, ka kaķim krīt spalva, vēl nenozīmē, ka dzīvniekam kaut kas kaiš.
Merck Veterinary Manual norāda, ka kaķiem spalvas augšanu ietekmē uzturs, hormoni, gadalaiks, temperatūra un saņemtās dienasgaismas daudzums. Dabiskā spalvas maiņa biežāk pastiprinās agrā pavasarī un rudenī.
Svarīgākais jautājums ir cits: vai kaķis vienkārši met veco spalvu, vai arī kažoks sāk zust vietās, kur tam būtu jāpaliek?
Kāpēc kaķim pavasarī un rudenī krīt vairāk spalvas?
Sezonāla spalvas maiņa kaķiem ir dabiska. Pavasarī dzīvnieks pakāpeniski atbrīvojas no aukstajam periodam piemērotāka kažoka, savukārt rudenī apmatojums pārkārtojas nākamajai ziemai. Šo procesu ietekmē ne tikai temperatūra.
Ļoti nozīmīgs faktors ir arī fotoperiods jeb dienasgaismas ilgums. Merck Veterinary Manual apstiprina, ka gan temperatūras, gan gaismas ilguma izmaiņas ietekmē dzīvnieku apmatojuma augšanas ciklu. Tāpēc āra kaķim sezonālā maiņa var būt izteiktāka un paredzamāka nekā kaķim, kurš visu gadu dzīvo dzīvoklī.
Kāpēc istabas kaķim spalva var krist visu gadu?
Šis ir viens no biežākajiem jautājumiem. Iekštelpās kaķis dzīvo salīdzinoši vienmērīgos apstākļos – ziemā mājoklis tiek apsildīts, vasarā var darboties kondicionieris, bet vakarā dabisko tumsu aizstāj mākslīgais apgaismojums. Tāpēc tradicionālā pavasara un rudens spalvas maiņas robeža var kļūt mazāk izteikta.
Arī veterinārārsta Sam Gilbert sagatavotajā Zoetis Petcare materiālā norādīts, ka telpās dzīvojošiem kaķiem kontrolētā temperatūra un mākslīgais apgaismojums var būt saistīti ar daudz vienmērīgāku spalvas izkrišanu visa gada laikā. Tātad situācija, kurā uz dīvāna spalvas atrodamas gan janvārī, gan jūlijā, pati par sevi vēl nav slimības pazīme.
Daudz spalvu vēl nenozīmē patoloģisku matu izkrišanu
Te ir būtiska robeža. Merck Veterinary Manual norāda: ja pastiprināta spalvas izkrišana neizraisa kailus plankumus vai acīmredzamu apmatojuma zudumu, ļoti iespējams, ka tā ir vienkārši dabiskā kažoka atjaunošanās. Cita situācija ir alopēcija.
Ar alopēciju veterinārmedicīnā saprot daļēju vai pilnīgu apmatojuma trūkumu vietās, kur tam normāli būtu jāatrodas. Tas jau ir simptoms, kura cēlonis jānoskaidro. Tātad vienkāršots princips ir šāds: daudz spalvu uz grīdas + vienmērīgs kažoks biežāk atbilst normālai spalvas maiņai; redzami kaili vai izretināti laukumi jau pelna daudz lielāku uzmanību.
Kad kaķa spalvas izkrišana vairs nav normāla?
Veterinārārsta konsultācija būtu īpaši apsverama, ja līdz ar spalvas izkrišanu parādās arī citas izmaiņas. Piemēram:
- izveidojas kaili vai ļoti izretināti plankumi;
- kaķis nepārtraukti kasās;
- dzīvnieks obsesīvi laiza vienu un to pašu vietu;
- āda kļūst sarkana vai iekaisusi;
- parādās kreveles vai zvīņošanās;
- kažoks izkrīt simetriski abās ķermeņa pusēs;
- spalva pēkšņi sāk krist daudz vairāk nekā kaķim ierasts;
- parādās citas kaķa veselības vai uzvedības izmaiņas.
Merck norāda, ka patoloģiskas spalvas izkrišanas gadījumā var novērot arī ādas krāsas izmaiņas, sabiezējumus, apsārtumu, zvīņošanos un niezi.
Blusas var būt arī tad, ja tās neredzi
Viens no ļoti biežiem apmatojuma zuduma iemesliem ir parazīti. Arī sunim, kam krīt spalva, šis var būt iemesls. Blusas un ērces var izraisīt niezi, bet kaķis uz niezi reaģē ar kasīšanos, košanu un intensīvu laizīšanu. Rezultātā daļa spalvas tiek nevis dabiski nomesta, bet faktiski traumatiski nolauzta vai izrauta.
Turklāt blusu problēmu nevajadzētu automātiski izslēgt tikai tādēļ, ka saimnieks uz kaķa nav redzējis nevienu blusu.
Merck Veterinary Manual norāda, ka blusu alerģiskais dermatīts ir viens no biežākajiem simetriskas apmatojuma izkrišanas cēloņiem kaķiem. Arī Cornell Feline Health Center starp biežiem kaķu ādas slimību iemesliem min blusas, blusu kodumu alerģiju un ausu ērces.
Pie vainas var būt alerģija vai infekcija
Apmatojuma zudumu var izraisīt arī alerģiskas un infekciozas ādas slimības. Cornell norāda, ka kaķu ādas problēmas var būt saistītas ar pārtikas vai vides alergēniem, bakteriālām infekcijām, parazītiem un citiem faktoriem. Iekaisums rada niezi, kaķis kasās, un tādējādi problēma var pati sevi pastiprināt.
Merck pie iespējamajiem alopēcijas cēloņiem min arī sēnīšu un bakteriālas infekcijas. Tāpēc apaļš kails plankums vai apsārtusi vieta nav diagnoze pati par sevi. Pēc izskata vien noteikt, vai vainīga ir alerģija, blusas, sēnīte vai cita ādas slimība, ne vienmēr ir iespējams.
Kaķis pats sev var izlaizīt kažoku
Kaķiem ir vēl viena īpatnība – viņi ļoti daudz kopj savu kažoku. Cornell Feline Health Center norāda, ka kaķi kopšanai var veltīt pat 30–50% no sava nomoda laika. Tāpēc saimniekam ne vienmēr ir viegli pamanīt brīdi, kad normāla mazgāšanās kļūst pārmērīga.
Ja konkrēta vieta niez vai sāp, kaķis to var atkārtoti laizīt līdz brīdim, kad spalva kļūst ļoti plāna vai pazūd pavisam. Dažkārt pārmērīga kopšana tiek saistīta arī ar stresu vai trauksmi. Taču te ir svarīga nianse.
VCA Animal Hospitals uzsver, ka tā saukto psihogēno alopēciju nevajadzētu pieņemt par pirmo diagnozi. Daudziem kaķiem, kuri pārmērīgi laiza kažoku, patiesībā ir medicīnisks iemesls – piemēram, parazīti, alerģija, infekcija vai cita slimība.
Tātad “tas ir tikai stress” nav drošs secinājums, kamēr nav izslēgtas citas problēmas.
Vecākam kaķim var rasties pretēja problēma
Interesanti, ka ne vienmēr problēma ir pārāk intensīva kažoka kopšana. Novecojot kaķim var kļūt grūtāk aizsniegt noteiktas ķermeņa vietas, īpaši tad, ja ir liekais svars, locītavu sāpes vai citas kustību problēmas. Tad vecā spalva netiek pietiekami efektīvi izlaizīta un kažoks var sākt savelties.
Tieši tāpēc senioriem saimnieka palīdzība ar regulāru ķemmēšanu var kļūt daudz nozīmīgāka nekā agrāk. Ja kaķis, kurš visu mūžu savu kažoku uzturējis perfektā kārtībā, pēkšņi pārstāj to kopt, arī šādu uzvedības maiņu nevajadzētu ignorēt.
Vai pie vainas var būt uzturs?
Kažoka veselību ietekmē arī uzturs. Merck Veterinary Manual norāda, ka apmatojuma augšanu var ietekmēt uzturvielu trūkums un īpaši olbaltumvielu deficīts. Tas gan nenozīmē, ka kaķim, kurš met spalvu, automātiski nepieciešamas omega taukskābju piedevas vai “spalvai paredzēts” uztura bagātinātājs.
Kaķim nepieciešama pilnvērtīga, viņa vecumam un veselības stāvoklim piemērota barība. Ja kažoka kvalitāte ir mainījusies, drošāk ir vispirms noskaidrot iemeslu, nevis mēģināt simptomu ārstēt ar uztura bagātinātājiem. Īpaši tāpēc, ka spalvas izkrišanu var izraisīt pilnīgi cita problēma.
Aiz kažoka izmaiņām reizēm slēpjas arī citas slimības
Ne visas slimības, kas ietekmē kažoku, sākas pašā ādā. Merck norāda, ka apmatojuma augšanu var ietekmēt arī hormonāli traucējumi un citas sistēmiskas slimības.
Tas nenozīmē, ka ikvienam kaķim ar pastiprinātu spalvas mešanu jāmeklē nopietna saslimšana. Svarīgāka ir izmaiņu kombinācija.
Ja līdz ar kažoka pasliktināšanos kaķis sāk zaudēt svaru, mainās apetīte, dzeršana, aktivitāte vai uzvedība, veterinārārstam jāpastāsta arī par šīm pazīmēm. Tad apmatojuma izmaiņas var būt tikai viena daļa no plašākas veselības problēmas.
Ķemmēšana palīdz ne tikai dīvānam
Ja kaķis ir vesels un runa ir par normālu spalvas maiņu, viens no praktiskākajiem risinājumiem ir regulāra kažoka kopšana. Ar ķemmēšanu vecā spalva tiek savākta pirms tā nonāk uz mēbelēm vai kaķa kuņģī. Tas ir īpaši svarīgi garspalvainiem kaķiem.
Cornell norāda, ka Persijas un Meinkūna tipa garspalvainiem kaķiem ir lielāks spalvu kamolu veidošanās risks, un problēma kļūst aktuālāka arī intensīvas sezonālās spalvas maiņas laikā. Turklāt regulāra ķemmēšana palīdz pamanīt lietas, kuras citādi varētu palikt apslēptas zem kažoka – kailus laukumus, kreveles, apsārtumu, parazītus vai sāpīgas vietas.
Jo garāka spalva, jo vairāk kopšanas?
Ne vienmēr gluži tik vienkārši. Garspalvaina kaķa mati uz grīdas ir garāki un vizuāli daudz pamanāmāki, tāpēc var rasties iespaids, ka šāds dzīvnieks vienmēr met ievērojami vairāk spalvas. Taču kopšanas nepieciešamību ietekmē ne tikai spalvas garums, bet arī kažoka blīvums un struktūra.
Garspalvainiem kaķiem īpaši svarīgi nepieļaut savēlumus padusēs, uz vēdera, pakaļkājās un citās vietās, kur apmatojums beržas. Savēlušos kažoku nevajadzētu agresīvi plēst ar ķemmi, jo kaķa āda ir salīdzinoši plāna un to iespējams traumēt. Ja savēlumi ir izteikti, drošāks risinājums ir profesionāla palīdzība.
Vairāk spalvas nozīmē arī vairāk spalvu kuņģī
Kaķis, kopjot sevi, daļu izkritušā apmatojuma norij. Parasti spalva iziet cauri gremošanas sistēmai, bet daļa var sakrāties kuņģī un veidot spalvu kamolus.
Cornell norāda, ka atsevišķa spalvu kamola atvemšana pati par sevi kaķim nav nekas neparasts. Tomēr atkārtota neproduktīva rīstīšanās, apetītes zudums vai izteikta apātija jau ir iemesls sazināties ar veterinārārstu, jo retos gadījumos spalvu masa var radīt zarnu nosprostojumu.
Tāpēc regulāra ķemmēšana intensīvas spalvas maiņas laikā nav tikai mājokļa tīrības jautājums.
Kaķim krīt spalva – pārbaudi šīs četras lietas
Pirms satraukties par spalvu daudzumu uz paklāja, paskaties uz pašu kaķi.
1. Vai kažoks joprojām ir vienmērīgs? Ja nav pliku laukumu un kažoka blīvums saglabājas, iespējama parasta spalvas maiņa.
2. Vai kaķis kasās vai laiza sevi neparasti daudz? Izteikta nieze vai koncentrēta vienas zonas laizīšana jau ir būtiska pazīme.
3. Kā izskatās āda? Apsārtums, kreveles, zvīņas, brūces un citi bojājumi nav jānoraksta uz sezonu.
4. Vai mainījies pats kaķis? Svara zudums, apetītes izmaiņas, neparasta dzeršana, apātija vai citas uzvedības pārmaiņas kopā ar kažoka problēmām ir papildu iemesls konsultācijai.
Tieši šie novērojumi veterinārārstam būs daudz vērtīgāki nekā vienkāršs secinājums – “manam kaķim pēdējā laikā ir ļoti daudz spalvu”.
Kad noteikti jāsazinās ar veterinārārstu?
Ja kaķis vienkārši sezonāli met spalvu, bet joprojām ir možs, kažoks ir vienmērīgs un āda izskatās vesela, visbiežāk pietiek ar regulāru kopšanu un situācijas novērošanu. Savukārt veterinārārsta konsultācija ir vajadzīga, ja parādās kaili plankumi, izteikta nieze, ādas bojājumi, strauja kažoka kvalitātes maiņa vai citi veselības simptomi.
Veterinārārsts atkarībā no situācijas var izvērtēt kažoka izkrišanas raksturu, meklēt parazītus, veikt ādas nokasījumus, izmeklējumus uz infekcijām un nepieciešamības gadījumā asins vai urīna analīzes.
Tāpēc ļoti daudz spalvu uz melna džempera var būt kaitinoši, bet tas vēl nav galvenais rādītājs. Svarīgākais ir pats kaķis.
Ja kaķim krīt spalva, bet zem tās saglabājas vienmērīgs, veselīgs kažoks un dzīvniekam nav niezes vai citu simptomu, visdrīzāk redzi normālu dabisko procesu. Ja sāk parādīties arī “caurumi” kažokā vai izmaiņas ādā un uzvedībā, robeža starp spalvas maiņu un veselības problēmu jau ir pārkāpta.
Informācijas avoti: Merck Veterinary Manual, Cornell Feline Health Center, VCA Animal Hospitals, Zoetis Petcare un Tezinas.lv iesūtītie ārvalstu materiāli par kaķu kažoka maiņu un kopšanu.
www.tezinas.lv – mājdzīvnieki
