Mūsu pašsajūtu nosaka ne tikai fiziskais stāvoklis, bet tikpat nozīmīga ir arī mentālā veselība – tas, kā jūtamies, domājam, reaģējam uz notikumiem un tiekam galā ar ikdienas izaicinājumiem. Lai gan par šo tēmu runā arvien biežāk, daudzi joprojām nav īsti pārliecināti, kas ir mentālā veselība, kāpēc tā ir tik būtiska un vai par to runāt neparāda vairāk vājuma kā spēku.
Mentālā veselība ir ļoti liela daļa no ikviena cilvēka dzīves – gluži tikpat svarīga kā kā fiziskā veselība, bet mazāk nolasāma. Bet no tās ir atkarīgs, cik veiksmīgi spējam risināt problēmas, veidot attiecības, pieņemt lēmumus un justies labi savā ikdienā un ķermenī.
Mentālā veselība nav par psihisku slimību neesamību
Pasaules Veselības organizācija (PVO) mentālo veselību raksturo kā labsajūtas stāvokli, kurā cilvēks apzinās savas spējas, spēj tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrības dzīvē. Īsumā – tas ir mūsu emocionālā un psiholoģiskā līdzsvara pamats. Tas palīdz noteikt, kā uztveram apkārt notiekošo, kā reaģējam uz sarežģītām situācijām un cik viegli spējam pielāgoties pārmaiņām.
Svarīgi saprast, ka laba mentālā veselība nenozīmē pastāvīgu prieku vai dzīvi bez raizēm. Ikviens piedzīvo satraukumu, vilšanos vai nogurumu. Atšķirība ir spējā šos periodus pārvarēt, kā tas ietekmē psihi un vai netiek zaudēts līdzsvars ilgtermiņā.
Daudzi joprojām mēdz nodalīt fizisko un emocionālo veselību, taču tās ir cieši saistītas. Ilgstošs stress vai trauksme būtiski var ietekmēt miega kvalitāti, paaugstināt asinsspiedienu, vājināt imūnsistēmu un veicināt dažādu hronisku saslimšanu attīstību. Savukārt cilvēki, kuri jūtas emocionāli stabili, biežāk spēj saglabāt motivāciju, veiksmīgāk risina konfliktus un vieglāk pielāgojas dzīves pārmaiņām. Viņi neizvairās no grūtībām, bet meklē veidus, kā tās pārvarēt.
Mūsdienu dzīves ritms rada jaunus izaicinājumus
Pēdējo gadu laikā mūsu ikdiena ir kļuvusi ievērojami intensīvāka. Nepārtraukta informācijas plūsma, sociālie tīkli, augstas prasības darbā un finanšu jautājumi rada slodzi, kas agrāk nebija tik izteikta. Turklāt sociālie tīkli bieži rada maldīgu priekšstatu, ka citu cilvēku dzīve ir veiksmīgāka, mierīgāka vai laimīgāka. Nepārtraukta salīdzināšanās ar citiem var mazināt pašvērtējumu un radīt sajūtu, ka vienmēr jācenšas sasniegt vēl vairāk.
Speciālisti norāda, ka emocionālu nogurumu nereti izraisa nevis viens liels satricinājums, bet daudzi mazi stresa faktori, kas uzkrājas ilgākā laika periodā. Tāpēc ir svarīgi pamanīt pirmās pazīmes, pirms problēmas kļūst nopietnākas.
Kā saprast, ka mentālajai veselībai nepieciešama lielāka uzmanība?
Ne vienmēr grūtības parādās pēkšņi. Bieži vien tās attīstās pakāpeniski, un cilvēks pats sākumā tās pat nepamana. Pirmie signāli var būt ilgstošs nogurums, grūtības koncentrēties, pastāvīga trauksme, miega traucējumi vai intereses zudums par lietām, kas agrāk sagādāja prieku. Dažkārt cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, izvairās no apkārtējiem vai izjūt nepārtrauktu saspringumu pat tad, ja objektīvu iemeslu tam nav.
Tas nenozīmē, ka katra slikta diena liecina par nopietnām problēmām. Tomēr, ja šādas sajūtas saglabājas vairākas nedēļas un sāk traucēt darbam, mācībām vai attiecībām, nevajadzētu tās ignorēt.
Kā uzlabot mentālo veselību?
Lielākā daļa speciālistu piekrīt, ka mentālā veselība veidojas no ikdienas paradumiem, nevis vienas lielas izvēles. Regulārs miegs, sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes un laiks atpūtai palīdz ne tikai ķermenim, bet arī smadzenēm. Tikpat nozīmīgas ir sarunas ar tuviniekiem, iespēja izteikt savas emocijas un spēja atrast laiku lietām, kas sagādā prieku.
Ne mazāk svarīgi ir iemācīties atpūsties no nepārtrauktas informācijas plūsmas. Dažkārt pietiek ar pastaigu dabā, telefonu atstāšanu malā uz pāris stundām, nedaudz paskriet vai vakaru bez sociālajiem tīkliem, lai prāts spētu atgūt līdzsvaru. Mentālā veselība nav sasniedzams galamērķis, bet gan nepārtraukts process, kurā mūsu pašsajūtu ietekmē ikdienas izvēles.
Palīdzības meklēšana nav vājuma pazīme
Sabiedrībā joprojām sastopams uzskats, ka par savām emocijām jāspēj tikt galā vienatnē. Tomēr speciālisti uzsver pretējo – savlaicīga palīdzības meklēšana bieži vien ļauj novērst daudz nopietnākas problēmas nākotnē.
Ja nomākts garastāvoklis, trauksme vai citas emocionālas grūtības ilgstoši nepāriet, ir vērts konsultēties ar ģimenes ārstu, psihologu vai psihoterapeitu. Tāpat kā mēs vēršamies pie ārsta, ja sāp mugura vai paaugstinās temperatūra, arī emocionālajai veselībai reizēm nepieciešama profesionāla palīdzība. Jo agrāk cilvēks saņem atbalstu, jo vieglāk atgūt līdzsvaru un atgriezties pilnvērtīgā ikdienā.
Rūpes par mentālo veselību ir liels ieguldījums sevī
Mūsu ikdiena nekļūs diži lēnāka, un izaicinājumi neizpaliks. Taču mums jāsamierinās ar pastāvīgu stresu vai emocionālu izsīkumu, mums ir ir tiesības justies labāk. Ja jūti, ka tava mentālā veszelība ietekmē ģimeni, darbu, attiecības, spēju pieņemt lēmumus un kopējo dzīves kvalitāti, pārskati savu ikdienu – saproti brīžus, kad nepieciešams samazināt slodzi, atpūsties vai lūgt palīdzību. Tas nav vājums, bet mīlestība un cieņa pret sevi.
Nav jānovelk sevi tik tālu, kad visi striķi trūkst, kad viss jau kļūst par grūtu, arī emocijas uzvirmo. Atceries par sevi ikdienā – ar mazām izvēlēm – maltītēm, kafijas pauzēm, motivējošu mūziku, 5 minūšu kustību, klusumu, nelielām pastaigām. Mājai katru dienu nav jābūt tīrai, bērniem aptekalētiem, darbiem izdarītiem un visiem citiem iepriecinātiem. Izdabā sev un tad pārējiem, visu normas robežās, tavs emocionālais līdzsvars, miers un spēja pilnvērtīgi dzīvot ir ieguldījums tavā nākotnē.
Avoti: Pasaules Veselības organizācija (WHO), Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Veselības ministrija.
www.tezinas.lv – dzīvesstils
