Sabiedrībā arvien biežāk dzirdam runas par ilgtspēju, videi draudzīgiem produktiem un uzņēmumu centieniem samazināt ietekmi uz vidi. Taču līdz ar pieaugošo interesi par zaļo dzīvesveidu pieaug arī mēģinājumi izmantot šo tendenci savtīgos nolūkos. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par zaļmaldināšanu jeb situācijām, kad uzņēmumi rada ilūziju par videi draudzīgu rīcību, lai gan patiesībā tā nav.
Zaļmaldināšana ir komunikācijas taktika, kurā uzņēmums apzināti vai neapzināti sniedz maldinošu informāciju par savu produktu vai pakalpojumu ietekmi uz vidi. Tas var izpausties kā pārspīlēti apgalvojumi, vizuāli “zaļi” iepakojumi, nepatiesi ekomarķējumi vai vispārīgas frāzes, kurām nav zinātniska pamatojuma. Patērētājam tas rada sajūtu, ka viņš izvēlas videi draudzīgu produktu, taču realitātē šī izvēle var būt balstīta tikai uz veiksmīgu mārketingu.
Kāpēc cilvēki joprojām uzķeras uz zaļmaldināšanu?
Lai arī gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka spēj atpazīt zaļmaldināšanu, realitātē daudzi joprojām nezina, kā pārbaudīt ekomarķējumus vai izvērtēt uzņēmumu apgalvojumus. “CleanR” veiktā aptauja parāda, ka teju ceturtā daļa cilvēku atzīst – viņiem trūkst zināšanu, kā pārbaudīt marķējumu patiesumu. Savukārt 5 % ekomarķējumiem uzticas pilnībā, neiedziļinoties, vai tie ir oficiāli.
Interesanti, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir viskritiskākie, jo tikai 3,7 % no viņiem pilnībā uzticas ekomarķējumiem. Savukārt visaugstākais uzticības līmenis ir 30-39 gadu vecuma grupā, kur 6,7 % aptaujāto marķējumiem uzticas bez papildu pārbaudes. Tas parāda, ka informētība par ilgtspēju nav vienmērīga, un ka sabiedrībai joprojām nepieciešama skaidra un uzticama informācija.
Maldinoši ekomarķējumi – viens no izplatītākajiem zaļmaldināšanas veidiem
Viens no biežāk sastopamajiem zaļmaldināšanas veidiem ir maldinoši ekomarķējumi. Uzņēmumi nereti izvieto uz iepakojuma simbolus, kas vizuāli atgādina oficiālos marķējumus, taču patiesībā nav apstiprināti nevienā normatīvajā aktā. Šādi marķējumi rada iespaidu, ka produkts ir ekoloģisks, bioloģisks vai videi draudzīgs, lai gan tam nav zinātniska pamatojuma.
“Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Elīna Sprūde‑Nesenberga skaidro, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām balstās uz nepilnīgām zināšanām par zaļmaldināšanu. Viņa uzsver, ka uzņēmumi nereti izliekas par videi draudzīgiem, lai piesaistītu klientus un radītu atbildīga uzņēmuma iespaidu, taču patiesībā to rīcība nemaz nav tik “zaļa”, kā tiek norādīts.
Kā cilvēki atpazīst maldinošus apgalvojumus?
“CleanR” aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts atpazīt dažādus “zaļos” apgalvojumus, kas patiesībā bija maldinoši. Piemēram, ka elektriskās automašīnas ir pilnībā videi draudzīgas vai ka vienreizējās kafijas krūzītes nerada būtisku ietekmi uz vidi. Tāpat tika pārbaudīta cilvēku spēja atšķirt oficiālos ekomarķējumus no nepatiesiem.
Rezultāti parādīja, ka 48 % spēja uzreiz pateikt, ka apgalvojumi ir maldinoši, taču pārējie varēja atpazīt tikai atsevišķus piemērus. Savukārt 31 % aptaujāto izvēlējās nepareizo ekomarķējumu, kas nozīmē – gandrīz trešdaļa cilvēku joprojām nespēj atšķirt patiesu informāciju no maldinošas.
Reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Vislabāk zaļmaldināšanu atpazīst Vidzemē un Rīgā, savukārt Kurzemē un Latgalē izpratne ir zemāka. Tas parāda, ka informētība par ilgtspēju Latvijā nav vienmērīga, un ka sabiedrībai joprojām nepieciešama skaidra un uzticama informācija.
Kāpēc zaļmaldināšana ir bīstama?
Zaļmaldināšana rada riskus gan patērētājiem, gan godprātīgiem uzņēmumiem. Cilvēki var pārmaksāt par produktiem, kas nemaz nav tik videi draudzīgi, kā tiek apgalvots, vai izvēlēties preces, kas neatbilst viņu vērtībām. Turklāt tas grauj uzticību uzņēmumiem kopumā. Ja patērētājs vienreiz saskaras ar maldinošu informāciju, viņš kļūst skeptiskāks arī pret godīgiem uzņēmumiem.
“Zaļās jostas” eksperti uzsver, ka zaļmaldināšana rada riskus arī uzņēmējiem, kuri patiesi iegulda ilgtspējā. Ja tirgū dominē maldinoši apgalvojumi, sabiedrības uzticība kopumā samazinās, un godprātīgi uzņēmumi zaudē konkurētspēju.
ES stingrāki noteikumi pret zaļmaldināšanu
Eiropas Savienība ir pamanījusi šo problēmu un jau 2023. gadā apstiprināja Zaļmaldināšanas aizlieguma direktīvu. Tā nosaka, ka uzņēmumiem ir aizliegts izmantot nepierādītus vides apgalvojumus. Turklāt visiem apgalvojumiem jābūt balstītiem uz uzticamām metodēm, un tiem jābūt auditētiem. Tas nozīmē, ka turpmāk uzņēmumi nevarēs vienkārši uzrakstīt uz iepakojuma “videi draudzīgs” – būs jāspēj pierādīt, kāpēc produkts tāds ir.
Latvijā regulējums pakāpeniski tiek pielāgots ES prasībām. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Konkurences padome arvien biežāk pievērš uzmanību vides reklāmu patiesumam. Uzņēmumiem, kas izmanto maldinošus ekoloģiskos apgalvojumus, var tikt piemērotas sankcijas.
Kā sabiedrība var sevi pasargāt?
Lai cilvēki spētu atpazīt zaļmaldināšanu, nepieciešama kritiska domāšana un zināšanas par ekomarķējumiem. Tieši tāpēc “CleanR” sadarbībā ar “Zaļo jostu” ir izveidojuši digitālo platformu videspratiba.lv, kur pieejama plaša informācija par zaļmaldināšanu un pārbaudāmiem ekomarķējumiem. Platforma palīdz saprast, kā atpazīt maldinošus apgalvojumus un kā izvērtēt, vai produkts tiešām ir videi draudzīgs.
Noslēgumā
Zaļmaldināšana ir problēma, kas skar ikvienu patērētāju. Taču, ja sabiedrība kļūst informētāka, uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk maldināt klientus. Kritiska domāšana, zināšanas par ekomarķējumiem un spēja izvērtēt reklāmas apgalvojumus ir galvenie instrumenti, kas palīdz izvairīties no zaļmaldināšanas un pieņemt patiesi ilgtspējīgus lēmumus.
Avoti: cleanr.lv, videspratiba.lv
www.tezinas.lv – Vide un klimats
