Rota vīruss bērniem nereti sākas pēkšņi – ar vemšanu, kam drīz var sekot bieža, ūdeņaina caureja un paaugstināta temperatūra. Lai gan lielākā daļa bērnu atveseļojas dažu dienu laikā. Tomēr bērniem, īpaši zīdaiņiem, galvenais risks nav pats vīruss, bet gan straujais šķidruma zudums un dehidratācija.
Rotavīruss izraisa akūtu gastroenterītu jeb kuņģa un zarnu trakta iekaisumu. Ar to var saslimt jebkurā vecumā, taču vissmagāk infekcija mēdz noritēt zīdaiņiem un maziem bērniem.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka infekcijas ierosinātājs no organisma izdalās ar fekālijām un var nonākt uz rokām, pārtikas, ūdens un apkārtējās vides priekšmetiem. Tādēļ bērnudārzos un ģimenēs, kur ir mazi bērni, infekcija var izplatīties ļoti viegli.
Kādi ir rota vīrusa simptomi bērniem?
Pēc inficēšanās simptomi parasti neparādās uzreiz. Inkubācijas periods visbiežāk ir aptuveni viena līdz trīs dienas. Raksturīgākās pazīmes ir pēkšņa vemšana, ūdeņaina caureja, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes vai diskomforts vēderā, apetītes zudums un izteikts nogurums.
Simptomi visbiežāk ilgst aptuveni trīs līdz astoņas dienas. Vemšana var pāriet ātrāk, savukārt caureja nereti saglabājas vairākas dienas.
Pieaugušie arī var inficēties ar rotavīrusu, taču viņiem slimība bieži norit vieglākā formā nekā maziem bērniem. Ar rotavīrusu iespējams saslimt arī atkārtoti, jo pēc pārslimošanas neveidojas pilnīga un ilgstoša aizsardzība.
Cik ilgi rota vīruss ir lipīgs?
Bērns var izplatīt vīrusu ne tikai laikā, kad jau ir saslimis un ir izteikta caureja. Daudzus bažīgus rada tieši tas, cik ilgi rota vīruss ir lipīgs. Tā ir ļoti lipīga slimība un var izplatīties jau pirms pirmo simptomu parādīšanās un turpināt izdalīties arī pēc tam, kad bērns sāk justies labāk. Laba pašsajūta vēl nenozīmē, ka infekcijas pārnešanas risks ir pilnībā pazudis. SPKC iesaka cilvēkiem ar akūtas zarnu infekcijas simptomiem neapmeklēt organizētus kolektīvus, īpaši bērnu iestādes, un rūpīgi ievērot roku higiēnu.
Bērna atgriešanos bērnudārzā vai skolā nevajadzētu sasteigt vai vērtēt tikai pēc noteikta dienu skaita. Svarīgi ņemt vērā, vai ir izzudusi vemšana un caureja, kāda ir bērna vēdera izeja, vai atjaunojusies apetīte un ierastā šķidruma uzņemšana, kā arī bērna pašsajūta un aktivitāte kopumā. Jāņem vērā arī ģimenes ārsta ieteikumi un konkrētās izglītības iestādes noteiktās prasības attiecībā uz bērna atgriešanos kolektīvā.
Bīstamākais nav caureja, bet dehidratācija
Mazam bērnam šķidruma rezerves ir salīdzinoši nelielas. Ja vienlaikus ir vemšana un bieža ūdeņaina caureja, organisms var zaudēt ne tikai ūdeni, bet arī nepieciešamos elektrolītus. Par iespējamu dehidratāciju var liecināt:
- bērns urinē ievērojami retāk nekā parasti;
- mute un lūpas ir sausas;
- raudot ir maz asaru vai to nav;
- acis izskatās iekritušas;
- bērns kļūst neparasti miegains, apātisks vai ļoti niķīgs.
CDC īpaši uzsver, ka dehidratācija var būt bīstama tieši zīdaiņiem un maziem bērniem. Ja bērns nespēj uzņemt šķidrumu, atkārtoti izvemj izdzerto, kļūst grūti pamodināms, ļoti maz urinē vai rodas citas izteiktas dehidratācijas pazīmes, medicīnisko palīdzību nevajadzētu atlikt.
Ko dot dzert, ja bērnam ir rota vīruss?
Rotavīrusam nav specifisku zāļu, kas infekciju vienkārši “izārstētu”. Tā kā slimību izraisa vīruss, antibiotikas pret rotavīrusu nedarbojas. Svarīgākais ārstēšanas uzdevums ir novērst šķidruma un elektrolītu zudumu.
Ja bērnam ir vemšana, lielu glāzi izdzert uzreiz var būt grūti. Šķidrumu parasti labāk piedāvāt nelielos daudzumos, bet bieži. Īpaši piemēroti ir aptiekās nopērkamie perorālās rehidratācijas šķīdumi (ORS), kuros ūdens, glikoze un sāļi ir sabalansēti zaudētā šķidruma un elektrolītu aizvietošanai. Dzēriena izvēle atkarīga arī no bērna vecuma:
- Zīdainim, kuru baro ar krūti, zīdīšanu turpina un krūti var piedāvāt biežāk.
- Zīdainim, kurš saņem piena maisījumu, pēc rehidratācijas parasti turpina ierasto ēdināšanu; maisījumu nevajadzētu patvaļīgi atšķaidīt.
- Mazam bērnam šķidrumu var piedāvāt pa maziem malkiem no krūzītes vai ar karotīti. Ja pastāv dehidratācijas risks, priekšroka dodama ORS šķīdumam.
- Skolas vecuma bērnam papildus ierastajiem šķidrumiem var piedāvāt ūdeni un atbilstoši nepieciešamībai ORS šķīdumu, īpaši pēc atkārtotas vemšanas vai biežas ūdeņainas caurejas.
Ļoti saldas sulas, limonādes un gāzētie dzērieni nav laba izvēle. Tie neaizvieto perorālās rehidratācijas šķīdumu, turklāt liels cukura daudzums var pastiprināt caureju. Ja bērns dzer, bet drīz visu izvemj, šķidrumu var mēģināt piedāvāt vēl mazākās porcijās un biežāk.
Rota vīruss bērniem un uzturs – ko drīkst ēst?
Agrāk pēc zarnu infekcijām bērniem nereti ilgstoši ierobežoja uzturu, taču mūsdienās galvenais princips ir cits – pēc rehidratācijas bērnam piedāvā viņa ierasto, vecumam atbilstošo uzturu, tiklīdz viņš vēlas ēst. Nav nepieciešams piespiest bērnu apēst pilnu porciju. Slimības laikā daudz piemērotākas var būt vairākas nelielas maltītes.
Zīdainim līdz aptuveni 6 mēnešu vecumam galvenais uzturs joprojām ir mātes piens vai bērnam ierastais piena maisījums. Ja bērns tiek zīdīts, zīdīšanu turpina.
Zīdainim, kurš jau sācis ēst papildēdienu, var piedāvāt viņam jau pazīstamus produktus, piemēram, rīsu vai auzu putru, kartupeļu vai burkānu biezeni un banānu. Slimības laikā nav piemērotākais brīdis eksperimentēt ar vairākiem bērnam pilnīgi jauniem produktiem.
Bērnam no aptuveni 1 līdz 3 gadu vecumam, ja ir apetīte, var piedāvāt, piemēram:
- auzu vai rīsu putru;
- banānu;
- vārītus kartupeļus vai kartupeļu un burkānu biezeni;
- rīsus vai griķus;
- vieglu dārzeņu, vistas un rīsu zupu;
- grauzdētu maizi;
- nelielu porciju liesas, labi pagatavotas vistas vai tītara gaļas;
- citus ierastos produktus, kurus bērns labi panes.
Pirmsskolas un skolas vecuma bērnam nav nepieciešama īpaša “rotavīrusa diēta”. Kad vemšana mazinājusies un apetīte atgriežas, var pakāpeniski atgriezties pie ierastām maltītēm. Sākumā bērnam var būt patīkamāk ēst putru, rīsus ar vistu, kartupeļus, vieglu zupu, makaronus bez treknas mērces, banānu vai citus vienkāršus ēdienus.
Piemēram, vienas dienas ēdienkarte atveseļošanās periodā varētu būt auzu putra ar banānu brokastīs, viegla vistas un rīsu zupa pusdienās un kartupeļu-burkānu biezenis ar nelielu vistas gaļas porciju vakariņās. Starp maltītēm svarīgi turpināt piedāvāt šķidrumu. Savukārt ļoti trekni un cepti ēdieni, lielas saldumu porcijas, limonādes un neatšķaidītas augļu sulas slimības laikā nav laba izvēle.
Bet arī princips bērnu vairākas dienas barot tikai ar banāniem, rīsiem, sausiņiem un līdzīgiem produktiem nav nepieciešams. Tiklīdz bērns ir pietiekami rehidratēts un vēlas ēst, mērķis ir pakāpeniski atgriezties pie normāla, vecumam atbilstoša un sabalansēta uztura. Pretcaurejas vai pretvemšanas medikamentus bērnam nevajadzētu dot pēc savas iniciatīvas – par to lietošanu jākonsultējas ar ārstu.
Kad noteikti jāsazinās ar ārstu?
Īpaša uzmanība nepieciešama zīdaiņiem un maziem bērniem. Ar ārstu jāsazinās, ja bērns atsakās dzert vai nespēj noturēt šķidrumu, to izvemjot, ir ļoti miegains vai neierasti apātisks, urinē ievērojami retāk, fēcēs parādās asinis, ir stipras sāpes vēderā vai bērna stāvoklis pasliktinās. Īpaši ar zīdaini, drošāk ir sazināties ar ģimenes ārstu vai pediatru jau slimības sākuma stadijā.
Vai no rota vīrusa iespējams pasargāt bērnu?
Pilnībā novērst rota vīrusu bērniem ar roku mazgāšanu ir grūti, jo rotavīruss ir ļoti lipīgs. Būtiska aizsardzība pret smagu slimības norisi ir vakcinācija.
Latvijā vakcinācija pret rotavīrusu ir iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā un ir valsts apmaksāta. Nacionālais veselības dienests norāda, ka vakcināciju iespējams uzsākt jau no sešu nedēļu vecuma. Atkarībā no izmantotās vakcīnas kurss sastāv no divām vai trim devām.
Vakcinācija nenozīmē, ka bērns nekad nevar sastapties ar rotavīrusu, taču tās būtiskākais ieguvums ir aizsardzība pret smagu gastroenterītu un tā izraisītajām komplikācijām. SPKC norāda, ka vakcinācija pret rotavīrusu Latvijā valsts programmā tiek veikta jau kopš 2015. gada.
Rakstam ir informatīvs raksturs, un tas neaizstāj ārsta konsultāciju. Ja bērna veselības stāvoklis rada bažas, sazinieties ar ģimenes ārstu, pediatru vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
Avoti: Slimību profilakses un kontroles centrs, Nacionālais veselības dienests, ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC), kā arī lietotāja iesniegtie Cleveland Clinic un citi medicīniskie informatīvie materiāli.
www.tezinas.lv – veselības ziņas
