Brūnais lācis Latvijā vairs nav rets viesis. Jaunākais monitorings liecina, ka 2025. gadā Latvijas teritorijā uzturējušies ap 190 lāču, un vienlaikus sabiedrībā arvien skaļāk izskan jautājums – vai līdzšinējā aizsardzības politika joprojām ir piemērota situācijai? ManaBalss.lv iniciatīva par lāču populācijas ierobežošanu jau savākusi 8478 no nepieciešamajiem 10 000 parakstiem.
Iniciatīva “Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu”, kas publicēta 2026. gada 19. maijā un kuras pārstāvis ir Kaspars Lūsis, aicina Saeimu mainīt pašreizējo pieeju lāču apsaimniekošanai. Tās autori rosina izveidot juridisku mehānismu regulētām lāču medībām un ātrākai rīcībai gadījumos, kad dzīvnieks rada apdraudējumu cilvēkiem vai īpašumiem. Taču, kur beidzas sabiedrības satraukums un sākas zinātniski pamatota nepieciešamība pēc populācijas regulēšanas?
Latvijā jau ap 190 lāču – pieaugums ir reāls
Šajā jautājumā viena lieta ir skaidra – lāču Latvijā patiešām kļūst vairāk. LVMI “Silava” noslēguma pārskatā par pētījumu “Lāču monitorings 2023–2025” secināts, ka gan ziņoto novērojumu, gan dzīvnieku skaits turpina pieaugt. Pētnieku vērtējumā 2025. gadā Latvijas teritorijā uzturējušies ap 190 brūnie lāči.
Salīdzinājumam – vēl 2023. gadā Dabas aizsardzības pārvalde runāja par aptuveni 60–70 īpatņiem. Monitorings sniedz vēl vienu būtisku atbildi: lāči Latviju vairs tikai nešķērso.
2025. gadā ar foto un video materiāliem dokumentētas lāču mātītes ar vienu līdz četriem lācēniem, tādējādi apliecinot vairošanos Latvijas teritorijā. Savukārt ģenētiskajos pētījumos laikā no 2018. līdz 2025. gadam identificēti kopumā 113 dažādi indivīdi. Lielāks lāču blīvums ilgstoši novērots Ziemeļlatvijā, tostarp Viļķenes un Salacgrīvas apkārtnē.
8478 cilvēki jau prasa mainīt pašreizējo sistēmu
ManaBalss.lv iniciatīvas autori uzskata, ka problēma vairs nav tikai lāču skaits. Viņu ieskatā būtiskākais ir pieaugošais cilvēku un lielo plēsēju konflikta risks. Ierosināts veikt izmaiņas Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Medību likumā, lai noteiktos apstākļos būtu iespējama kontrolēta lāču populācijas regulēšana.
Viens no priekšlikumiem ir brūno lāci klasificēt kā limitēti medījamu sugu un ikgadējo pieļaujamo ieguves apjomu noteikt, balstoties zinātnieku veiktajā monitoringā.
Tas būtu būtisks pavērsiens, jo pašlaik brūnais lācis Latvijā ir īpaši aizsargājama un nemedījama suga. Tas iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, bet tā aizsardzību paredz arī Eiropas Savienības Biotopu direktīva.
Vai Eiropas Savienība vispār ļauj lāci nogalināt?
Ar stingriem nosacījumiem. ES Biotopu direktīvas 16. pants paredz iespēju atkāpties no stingrās sugas aizsardzības, piemēram, sabiedrības drošības interesēs vai nopietnu postījumu novēršanai, ja nav citas apmierinošas alternatīvas un šāda rīcība neapdraud populācijas labvēlīgu aizsardzības stāvokli.
Tas nozīmē, ka jautājums juridiski nav tik vienkāršs kā “medīt vai nemedīt”. Lai ieviestu regulāru populācijas kontroli, Latvijai būtu jāpamato, kāpēc tā nepieciešama, kādi alternatīvi līdzekļi izmantoti un kā tiks garantēta sugas saglabāšana.
Konflikti ar cilvēkiem nav tikai teorija
Lāču atgriešanās rada arī ekonomiskas sekas. DAP jau vairākus gadus izmaksā kompensācijas par lāču nodarītiem postījumiem biškopībā. Piemēram, 2022. gadā kompensācijās tika izmaksāti 13 286 eiro, bet citā periodā par 27 pieteiktiem postījumiem biškopībā – vairāk nekā 20 000 eiro.
Pašlaik kompensāciju var prasīt arī par īpaši aizsargājamo sugu nodarītiem būtiskiem postījumiem lopkopībā un biškopībā, taču jāizpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Vienlaikus būtu pārspīlēti apgalvot, ka katrs Latvijas lācis ir bīstams cilvēkam. DAP norāda, ka savvaļā sastapts lācis lielākoties cenšas izvairīties no cilvēka.
Tieši šī atšķirība ir būtiska: pieaugoša populācija pati par sevi vēl nepierāda nekontrolējamu apdraudējumu, tomēr vairāk lāču nozīmē arī vairāk situāciju, kurās cilvēku un dzīvnieku intereses var sadurties.
Igaunija izvēlējusies citu modeli
Iniciatīvas autori kā piemēru min Igauniju, kur lāču apsaimniekošanā tiek izmantotas arī kontrolētas medības. Tas nav tikai teorētisks salīdzinājums. Igaunijas Vides pārvaldes sistēmā reģionālās medību padomes var iesniegt priekšlikumus par brūno lāču medību organizēšanu. Savukārt kopš 2026. gada aprīļa lāču medības Igaunijā kļuvušas pilnībā atļauju sistēmā balstītas, ļaujot valstij precīzāk iejaukties teritorijās, kur konflikti starp cilvēkiem un dzīvniekiem ir lielākie.
Tas gan automātiski nenozīmē, ka identisks modelis būtu piemērots Latvijai – atšķiras gan populācijas lielums, gan tās stāvoklis un apsaimniekošanas vēsture.
Latvijai tuvojas neizbēgama diskusija
Jaunākie dati maina pašu diskusijas sākumpunktu. Jautājums vairs nav par to, vai brūnais lācis Latvijā atgriežas, bet gan par to, kā Latvija sadzīvos ar augošu un vairojošos populāciju.
Vai pietiks ar sabiedrības izglītošanu, elektriskajiem žogiem, kompensācijām un problēmdzīvnieku individuālu kontroli? Vai arī pienācis laiks apsvērt Igaunijai līdzīgu, zinātniski noteiktu populācijas regulēšanu?
Ja ManaBalss.lv iniciatīva sasniegs nepieciešamos 10 000 Latvijas pilsoņu parakstus, priekšlikumu varēs iesniegt izskatīšanai Saeimā. Tieši tad diskusija par lāču nākotni Latvijā no meža un sociālajiem tīkliem var pārcelties uz parlamentu.
Iniciatīva: “Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu”
www.tezinas.lv – dabas ziņas
